2011. gada labumiņš

Dātad...

No veļu valsts zemākā slāņa atgriežas šis blags ar kaut kādu pārskatu mjūzekā, kas bija pagājšgad. Nu tāds pārskrējiens ar aci par to, kas saspicēja ausi (man). Ja biji palaidis garām, 7% apinītis jau ar citu sabiedroto šo to par pagājušo gadu pastāstīja. Spied te, lai baudītu ar skaņu efektiem bagātu humoru.

Pārmaiņas pēc - hronoloģiski

*bungu rīboņa*

Title Fight - Shed

Pēdējais raksts pirms pauzes un vienīgais, kam es pilnīgi piekritu komrāda podkāstiņā. Nezinu, vai visi fani ir starā par atkāpi no grupas poppanka saknēm, bet šeit ir savs smeķis.

(Raksts par titulcīņu ar mazāku lakonisma devu)

Frank Turner - England Keep My Bones

"Heaven take thy soul, but England keep my bones"

Ar šo albumu ir bijis baigi. Pirms to izdeva, tika palaistas pāris dziesmas pa radio I Am Disappeared un vēlāk kaut kad Peggy Sang The Blues. Abas dziesmas radīja kaut kādu bažu, pirmā, lai gan diezgan lipīga un patīkama, nedaudz par saldu pat *priekš* Frenka un otra ir bija tāda.. meh, normāli vārdi, aizmirstams meldiņš. Skatoties dziesmu sarakstā, pamanīju I Still Believe, kas jau tā kā atklausīta bija no Rock & Roll EP un, rakņājoties pa internetiem, dzirdēta bija arī Glory Hallelujah (yes, there is no God, but must we sing about this for the 12154th time?). Lejuplādēju, paklausījos, biju vīlies gandrīz visā.. Bet.. sasodīts.. šis albums kaut kā atrada ceļu uz manu serdi. Es nezinu, vai "repetīcija" vai kas te, bet šajā albumā laikam jāieklausās labāk, lai tiešām varētu izbaudīt. Atkal vārdi šeit lielu artavu dod, tāds pats gadījums, kā dažas citas Frenka dziesmas, kas tikai pēc laika atrod ceļu uz manu vitāli svarīgo asins pumpējošo orgānu. Nedaudz dzimtenes - Anglijas mīlestības motīvs šeit arī iepīts dziesmās (un varbūt tāpēc nosaukums), kas, iespējams, varētu atsvešināt klausītāju.. bet tā galīgi nešķiet. Frenks nešķiet dziesmās nekāda attāla rokzvaigzne, bet vairāk tāds pats parast mirstīgais, kam ir bijušas savas uzvaras un likstas kā citiem, līdz ar to ir vieglāk iejusties viņa lomā (pretstatā par populārajiem mūziķiem un viņu balādēm par luksus precēm un gaidāmo harēmu mājās) un dalīt prieku par ne tik sev tuvo dzimteni.

(Torenta links)


Circle Takes The Square - Rites Of Initiation EP

Sen gaidīts pārsteigums no ASV screamo leģendas
(Raksts par albumu)


This Is Hell - Black Mass

Thrashy hardcore reporting in. Kaut kad pirms gadiem diviem Fluff festa organizatori grupu aprakstā izteicās par šo kā in your face hc blici. Nu lūk, šī blice kļuva vēl jo vairāk in your face. Kārtīga sauja ar Slayer tipa smagumiņu labi iet pie šīs grupas. Vietām gan nedaudz par daudz to 80-to gadu smeķa ir ar to metāliņu tas gan, bet savos labajos brīžos viņi plēš ka maz neliekas. Labs albums, ja gribas kaut ko motivējošu skriešanai pa vakariem (bez gopstop un "Akmansdievsdrīzbūs22:00unmanbeidziesbonaparts").

(Niknais torents atrodams šeit)


Russian Circles - Empros

Uuun divas nedēļas vēlāk pēc This Is Hell albuma nāca pasaulē šis, iespējams (kā internets lēš), spēcīgākais Russian Circles garadarbs. Čikāgas postroka/postmetāla trijotne ar šo kaut kā "paķēra" uzreiz nekā Geneva un šito gan gribējas uzreiz te likt, kad tagad vairs īsti sajūtas nav tās pašas. Jebkurā gadījumā šis ir, iespējams, tuvākais, cik nu postmetālam esmu gatavs tuvoties. Albums ir tāds pēc dabas diezgan straujš ģitāra, bass un bungas bliež, cik var, bet tajā pašā laikā netraucē viens otram, bet komplimentē kopējajai (..jajaijajai) skaņai. Personīgi pašam mazliet par daudz, bet sava odziņa ir. Varbūt tāds Geneva kulmināciju rifu turpinājums tiek paņemts tālāk, nezinu. Lai vai kā laipni tiek gaidīti šie zvēri 12. aprīlī Rīgā.

(Slāvu izcelsmes bezstūri šeit)


Vildhjarta - Måsstaden

Nobeigšu šo apskatu smagi ar zviedru metālistiem - Vildhjarta. 29. novembrī "Vildhjarta ("wild heart") laida pasaulē savu pirmo (?) albumu. Zviedru Meshuggah vai "Kā būtu, ja Periphery uz visu grupu attīstītu vienu Y hromosomu?". Diezgan slepena/introverta grupa, šķietami izveidojusies 2005. gadā un pirmais taustāmais darbs iznācis tik 2009. gadā un tad tikai divas dziesmas. Pamatā progresīvais metāls ar savu Meshuggah djent, bet nav tā, ka šis būt neatlaidīgs rifu ložmetējs ar miljons ritmu pārejām. Šis albums ir tāds ar nelielu TDEP/Hunab Ku šīzi, kam bieži ļauj uzstādīt atmosfēru albumā, un nekur nesasteidz izvēlē, kad runa ir par ģitāru vai bungu partijām. Viens no albumiem, kuri, manuprāt, kaut kā būtu jānoklausās tās kompozīcijas dēļ vien, pat ja žanrs īsti nesaista. Gads nobeigts godam.

(kārtējais isoHunt links)

Par šo gadu es neko īsti laikam nevaru teikt, joprojām slapji sapnīši par Shora albumu, bet tas kā jau katru nakti, kad trīs asaru lāsītes nobirdinu spilvenā. Goes without saying. Vēl gaidāms ir jauns Tool un Cilice albums, bet nu vairāk nekas par šo gadu man nav zināms. Ja būs, gan jau ziņosim. Ar lielu nokavēšanos, bet ziņosim.

Title Fight - Shed

čau

Dažreiz man liekas, ka viss iespējamais pankroks jau ir nospēlēts, taču šad+tad uzrodas ansambļi, kam izdodas manu pesimistisko domu apgāzt. Un Title Fight tam ir labs piemērs.
Shed ir Pensilvānijas čaļu otrais pilnā garuma albums, kas iznāca šīs vasaras sākumā. Šite viņi turpina spēlēt pirmajā albumā dzirdamajā melodiskajā hācē ar "smeldzīti", kas ļoti labi piestāv rudenim. un poģirām. vai abiem kopā.
Vienai no albuma dziesmām ir sagādāts arī video klips:



Albumu vari iegūt, klikšķinot uz vāciņa.
Priekā!

The Arteries - Dead Sea

čau

The Arteries ir grupa no Lielbritānijas, kuri nākošajā pirmdienā uzspēlēs Dirty Deal Cafe. Man viņus samērā regulāri rekomendē last.fm, jo šie spēlē līdzīgi manām šībrīža novirzēm plejlistē. Pēdējo & šeit iegādājamo albumu Dead Sea viņi izdeva pērn.

Spēlē viņi melodisku hārdkoriņu, labākajās aizokeāna tradīcijās, pietam - tik neslikti, lai būtu vērts arī uz konci aiziet. Rekur var vienu dziesmu no albuma paklausīties:

Koncertā vēl spēlēs Nepatiesi Bet Fakts un grupa ASTPAI no Austrijas! Par koncertu vairāk palasi Netīro darījumu kafenes lapā. Tiekamies pirmdien!

Albums, starp citu, ir zem vāciņa bildes.

None More Black - Icons

čau

None More Black ir hārdkora apvienības Kid Dynamite vokālista jaunākais projekts (nu, jau pēdējos 10 gadus). NMB man šad un tad izmet last.fm radio manā rekomendāciju radiostacijā, bet kautkā nebiju ņēmis & iegādājies vairāk no viņu mūzikas ne reizi.

Šodien brauzējot internetus nejauši uzgāju viņu pēdējo albumu, kas pirms diviem mēnešiem iznācis Resnā Maika izdevniecībā. Jau ar pirmo dziesmu (ko var dzirdēt arī biš zemāk) bija faak, šitie čaļi ir kruti vērtējums. Ļoti labs pankroks, kas prasīsies noklausīties atkal (un atkal (un atkal)).

Lūk, albuma pirmā dziesma:


Albums uz/zem vāciņa bildes,
Priekā!

Rikošeta koncertieraksts

Pārskatīju dažādus mūzikas iegādes punktus šodien un atradu, ka internetos parādijies krievu melōdiskā hārdkoriņa grupas Ricochet koncertieraksts. Pāris bildes un pilns apraksts krieviski te. Pēc šitās klausīšanās sapratu, ka baigi nolažoju toreiz, kad neaizgāju uz viņu iepriekšējo uzstāšanos Rīgā, vot.

Velkams ieraksts šeit. Piecietiet to čakarīgo iFolder.ru, jo ieraksts ir tā vērts. Rekur viena dziesma no konča (un albuma):

Priekā!

RVIVR

čau!

Cik gan var izdot labu poppanka ierakstu, ar šmeldzīgam lirikām (nu, Off With Their Heads garā)? Daudz, daudz daudz. RVIVR pirmais pilna garuma self-titled ieraksts ietilpst augšminētajā kategorijā. 2 vokālisti džeks & meitene, līdzi dziedamie teksti un labs mūziks - instant winner! Lūk dziesma ieskatam:



Grupa albumu piedāvā par velti (digitāli), spied uz vāciņa.
Priekā!

+ tutrubā ir viņu koncerts (sagriezts pa dziesmām) baigi labā kvalitātē. Zemāk vari noskatīties pirmo, pārējos meklē pie šim līdzīgajiem videō:

Bomb the Music Industry! - Everybody That You Love

Ņujorkas kolektīvs Bomb the Music Industry! ir izdevis jaunu singlu. Kā parasti, digitālo versiju var oficiali dabūt par velti (spiežot uz vāciņa, kā parasti), taustāmā formā drīz arī izdos. Jaunās dziesmas gluži par *ska* nenosauksi; te ir daudz visādu ģitāras efektu, trūkst pūšamo un elektrō bundziņu, taču man, kā BtMI! atkarīgajam likās gana foršas dziesmas (viņu albumu repertuārs man patīk labāk gan).

Lūk arī singla "A-puse":


Ā, starp citu: viņi (pirmo reizi evar) novembra vidū spēlēs ballītes Lielbritānijā. Šobrīd vēl nav zināmi precīzie kur&kad, tiklīdz būs zināmi, tad ķeršu rainair biļetes uz kādu derīgu pilsētu. Būtu forši, ja atrastos vēl kāds līdzbraucējs (pado ziņu komentāros vai kā citādi)!

Abduktio - Self-titled albums

Tāds baigais intro (u mad?):
Pagājšgad somu hardcore punk leģendas Abduktio izlaida s/t 12 colnieci. Personīgi esmu nedaudz tāds oldfag sakarā ar viņu mūziku, lai gan baigi tur 10 gadus neesmu bijis ieinteresēts hardcore skatuvē. Būtībā sāku klausīties viņus apmēram tad, kad birka hardcore nu tika šauta pie katras kliedzošās blices (pirms 5 gadiem?), nu vismaz tā brīvi šķita, viss končos bija kaut kāds hc vai core. Vairāk vai mazāk. Nu pēc tekstos izteiktām idejām varēja devēt pie hardcore mūzikas, bet tā muzikālās kompozīcijas ziņā tas gāja pāri/ārpus rāmjiem. In.stora bija hc, When My Authorities bija hc, dEFDUMP bija hc. Tolaik hārdkors šķita tāds baigi dažādīgs un brīvs žanrs, kur bija galvenais bliezt pa stīgām tā, ka pūlis nu nevar nekustēt. Un daži, iespējams, tad arī ieturējas pie attiecīgā žanra arhetipiem, bet Abduktio, manuprāt, bija viena no tām inovatīvajām grupām kā pašmāju In. stora, wmaf vai Luksemburgas dEFDUMp. Nu ej nu atrodi kaut ko līdzīgu. Labi, Abduktio bija tomēr vistuvāk hardcore punk žanram, bet tomēr, kad nāca tāds albums kā "Yövuoro", kurā jau bija manāmi zudusi tā dzirksts, kas bija iepriekšējos albumos; albumā "Thermidor" vispār.. man tāds šņuk uznāca bez maz vai. Pēdējā koncertā viņi bija tādi manāmi dūšīgāki un tad es domāju, ka nevar būt, ka vecums. Kaut kas līdzīgs kā Daitro pēdējam albumam. Šķiet, ka grupa grib, lai vairāk vārdos ieklausās. Daļa Abduktio eklektiskuma bija palicies, bet spēks šķita zudis.

Un tagad par albumu:
Reāli šķita, ka šie vairs tā muzikāli nepriecēs, kā arī tas, ka Abduktio vairs nespēlēs kā agrāk (I guess), BET jāsaka vispār, ka nu riktīgi labā hardcore punk relīze! Protams, nav vairs tā spēcīga basa fonā un gičiņas ar tik dikti rupjas nav, bet, fuck viņu raibais, šis ir sanācis uz goda. Šķiet, ka pievēršusies vairāk hardcore skanējuma saknēm, respektīvi, actual hardcore punk! zomg! (varbūt tāpēc Bad Brains tipa albuma vāks), vairāk šķiet tā pēc standarta, kas nav domāts kā slikti, bet vienkārši vairāk ietekmēts kā parasti un, nu riktīgi piedur! Manā mūzikas pūra lāde šis šķietami vecais žanrs ar somu piegaršu ir kā riktīgs svežaks.

Tā kā - priekā!


Albums zem bilžas.

Descendents - Milo Goes to College

Čau!

Pēdējā laikā gandrīz-gandrīz te ieliku pa kādam albumam, bet tomēr kautkas īsti nepatika tajos. Tapēc izdomāju ielikt vienu pērli no senas pagātnes. Un tas ir Kalifornijas panku apvienības Descendents `82. gada debijas (pilnā garuma) albums Milo Goes to College.
Albumā ir 15 gabali, no kuriem vairums ir netipiski savam laikam un scēnai. Ar īsām + ātrām + lipīgām dziesmām par meitenēm, nevēlēšanos kļūt par saviem vecākiem un citām tīņu likstām. Bet bez dziesmām, kas kalpo tikai vietas aizbāšanai uz plates. Albums pēc kura parauga ir radušās ordas ar poppank (un melodiskā hardkorčega) grupām. Klausāmajam pirmā dziesma no plates:

Ja drīzumā nonstopā klausīšos ko citu no klasisko ierakstu plauktiņa, tad peeriena vēstures sadaļa tiks turpināta, priekā!

4. augustā

Turpat kur bija BTB tūres 'kikof' koncis.

REARRANGED

MY DOG’S A CAT

AFONIA

29. maijs

wakkawakkawakka copīpeist:

KAD: 29.05.10

KUR: VEF 5.korpuss Riga Indoor

IEEJA: 2Ls
Durvis vaļā no plkst. 20:00

KAS: SCM (Hardcore/Crust, NL), Streets of Sex, D.O.J.



4ekojiet zzveeriigo niiderlandie6u muzikaalo sniegumu te, kaa arii citu info par grupu:
KLIK HIER!!

Streets of Sex sniegs jums experimentaali muzikaalo aarpraatu ar noiza piegar6u

Un grupa D.O.J. ar savo otro un peedeejo uzstaa6anos raadiis kaa latvijaa speelee krastiigo hardkoru baltkrievijas pank hardkora labaakaas tradiicijaas. Nepalaidiet garaam!!!

Gaidam ciemos!

Against Me! - I Was a Teenage Anarchist (EP)

Čau!

Man ir pavisam dalītas jūtas par šo minialbumu. No vienas puses neslikts mūziks un tā, bet Against Me! ir palikuši veci. Lieki piebilst, mana mīļākā AM! dziesma ir Baby, I'm an Anarchist. Un tagad šie pasaka, ka the revolution is a lie! Šitā uzspļaut manas jaunības ideāliem, haha. Viņi jau tagad ir nopietna producenta paspānē un tā. Vairs nedzird folkpanka noskaņas un nodzertas deformētas balsis. Ja es nekad iepriekš neko no AM! nebūtu dzirdējis, tad dotu 3 no 5 pērieniem, par swh rock materiālu, ko šad un tad paspēlēt. Bet es biju cerējis, ka viņi spēlēs kā manā jaunībā, eh. :/

Rekur dziesma no pagātnes:


Negribas te arī pārāk ķengāties par lirikām jaunajā albumā, citiem moš patīk smuki nopulētie-radio draudzīgie Against Me!

Priekā, daunlouds zem vāciņa.

PPrec predstavļajet

Copypasta:

Kad: 08.04.10
19:00

Kur: PP Palace, VEF indoor skeitparkā 5. korpusā

Ieeja: 1 Ls

Grupas: No Lietuvas būs Good Fucking Times (thrash hardcore) un Mekasduo (noise jazz). Kā vietējais atbalsts nāk talkā foršie Bikes Against The Machine (velopunk) un Paranoid Destruction (grunge punk). Kliko uz bildītes pa labi, lai "čotkāk" saprastu, kur tas ir.

Animal liberation, human liberation!

13. martā, Dirty Deal Cafe notiks labdarības koncerts (nauda pēcāk nonāks Juglas dzīvnieku patversmē (te par viņiem var palasīt)) ar pavisam lieliskām grupām: The Black Drummer is a Slave, Bikes Against the Machine, Silards, Neprodukts un jaunu apvienību Lokators.

Sākums deviņos, maksā divītis. Tiekamies tur!

Ray - Judas

Labvakar!

Tātad beidzot tiku pie šīs relīzes. Bija doma ātrāk par šo kaut ko pļurkstēt, bet uzreiz pēc albuma palaišanas, kas bija kaut kādā augustā pagājšgad laikam, lejuplāde nebija kā opcija. Tagad atcerējos un dabūju.

Tātad #2
Albums iznāca pagājušā gada vasaras beigās kā septiņcolniece ar Old Skool Kids leibla palīdzību, pavisam kopā ir 5 jaunas, no kurām viena laikam ir kavers. Piemināms starp inčīgajiem faktiem būtu tāds, ka grupas šās relīzes niknākajā, īsākajā un biki neierastākā manierē spēlētajā tituldziesmā piedzied Sergejs Vološins, kas darbojas iekš OSK (nu vismaz ar viņu sazinies, ja vajag diskus). Viesvokālos arī nācis Kirils no Argument 5.45.

Spēlēšanas maniere tā pati, izņemot, kā jau minēju, tituldziesma "Judas", kur arī vislielākais naids sabiris. Tāds visai foršs sākums albumam, pilnīgi iepatikās un prasījās krietni vēl, bet ar to es nenopeļu albumu. Vienkārši labs sākums, konfektīte noteikti dzīvajā. Tekstu ziņā vārds "Judas" ievirza vispārējo albuma tematiku - par cilvēkiem mums apkārt, par draugiem un to opozīciju - liekuļiem un nodevējiem. Pēdējā dziesma ir oriģināli no Skygrain, kuras teksti arī vairāk paķēra, bet tas tā - faktiņš par mani, varat nepierakstīt.

Rekur, arī mana mīļā tituldziesma:


Priekā!

Bomb the Music Industry! - ADULTS!!! EP

Ņujorkas kolektīvs Bomb the Music Industry! ir nākuši klajā ar jaunu minialbumu (pilnajā nosaukumā) ADULTS!!!: SMART!!! SHITHAMMERED!!! AND EXCITED BY NOTHING!!!!!!! Kā jau iearasts viņu albumos - daudz jaudas un dzīvesprieka. Ska ar sintezatoriņiem un visādi citādi krutām meldijām. Visu savu audio mantību viņi izplata pa velti (lai tu vari kārtīgi sabumbot mūzikas industriju) pašu uzturētajā Quote Unquote records. Zemāk viena dziesma no albuma par savu bēru plānošanu:



Priekā!

26. februāris

Copypasta:

Kad: 26.02.10
20:00

Kur: Ādmiņu 4

Ieeja: 1 Ls

Grupas:

DISTRESS (d-beat/crust no Sanktpēterburgas) - links. Reta iespēja - jāiet tātad.
PISANG AMBON (starpdisciplinārais NĒ roks, Cēsis) veca grupa, 1999. gadā dabūja gada "Sūdīgākās grupas" titulu Jaunās Mūzikas aptaujā. Nu vesels sasniegumu apbalvojums - značit jāiet.
BIKES AGAINST THE MACHINE (ātrs velopanks/ hc) - links uz visādiem ierakstiem. Šie jāredz, jo vienkārši ir jāredz, vairāk pamatojuma nevajag.
DEFECTIVES (punk/hc) - Grupas sastāvā ietilpst abi censoņi no Radio NABA par un ap pank raidījuma 'Ej Apskrieties!' Grupas pirmais koncerts - jāiet iesvētīt.

Pasākums solās būt mošnais pa punk/hc līniju (un nejaukt jel ar šitādiem), tā kā nāc.

13. janvāris

Oficiālais paziņojums te.
13. janvārī Kastete, Neprodukts un Bikes Against The Machine ādmiņu ielā 4. Lietas sāksies bīdīties ap plkst 20:00. Droši nāc un paņem savus draugus.

2009. gada ultra mega tops, 2. daļa (papildinātais un atspēkotais)

Te būs mana mega topa kontribūcija ar dažiem jauninājumiem. Pagājšgad gan neesmu īpašu uzmanību pievērsis pašmāju mjūzekam, bet piekritīšu par

Beyond The Borders - Mēs negribam redzēt, mēs negribam dzirdēt, mēs negribam runāt

Baigi lipīgie un jestri gabali. It kā ir lejuplādes kaut kur pieejamas, bet disks pats par sevi diezgan lēts. Iekšā ir vienpadsmit dziesmas un viens intro un beigās trakākais remix, ko jūsu ausis būs dzirdējušas. Oriģinālajā diskā ir arī pāris pdf faili zināšanu paplašināšanai par dzīvnieku, dievu un cilvēku attiecībām un sēnēm.

pāris gabali apskatei:

009. gada labākie ārzemju ieraksti

CiLiCe - Deranged Headtrip

Ilgi gaidītais un beigu beigās arī labi pasniegtais Cilice albums ir nu riktīga konfektīte tehniskā metāla piekritējiem.
(Links uz "rakstu")

Oceano - Depths

Būtībā nav gluži mans lauciņš, bet šī ir viena no retajām deathcore grupām, kas man iepatikusies. Dažviet minēta kā dusmīgākā grupa ever, šie čaļi no Čikāgas sniedz tādu riktīgi stingru (bik primitīvu) deathcore ar labi ievietotiem, neuzsvērtiem breakdown'iem (tb visas dziesmas spēks neslēpjas tajā vienā breakdown'ā). Daudzi viedokļi dalās vai nu tā ir jauna dvesma metālā vai kārtējais deathcore banālais piemērs, vai arī to, ka atgādina Whitechapel. Vienīgi jāpiekrīt, ka dziesmas ir diezgan līdzīgas, tā kā, ja nepievērs uzmanību, domāsi, ka klausies vienu garu dziesmu, lai gan rifiņi tur nav augstākas klases, šitas ir kaut kas fantastiski brutāls.

Re, video

(re, torrents)

HORSE the band - Desperate Living

Šī grupa man nekad nebija patikusi un vispār visi, kas par viņiem totālākajā starā, man šķita savā ziņā garīgi nestabili, bet šis albums man šogad ir bijis viens no lipīgākajiem. Pēc stila uzbūves šī grupa ir visnotaļ amizanta - haoss un harmonija blenderī kopā ar super mario tipa bītiem. Vai tas ir kaut kas anormāli jancīgs vai vienkārši krutuma kalngals, spriediet paši.
(Raksts par albumu + daunloud links te)

Dub FX - Everythinks A Ripple

Tie, kas vēl nezina tad..
Dub FX ir neatkarīgs beatbox mākslinieks no Austrālijas, kas pašlaik dzīvo Anglijā. Viņš ir smēlies no visādiem žanriem - dubstep, d'n'b, regeja, džeza, metāla u.c. Šis ir viņa pirmais studijas albums, bet ir bijušas arī citas relīzes kā live ieraksti. Visi skaņu celiņi ir pārsvarā paša radīti uz loop procesora, kas agrāk bija domāts ģitārai. Pašlaik tiek arī veidots albums bērniem. Iztiku viņš pelna, uzstājoties uz ielas ar procesoru un radot mūziku uz vietas. Pašu žanru varētu raksturot kā viena cilvēka a'cappella/trip hop'u ar fantastisku atmosfēru. Citējot 7% apinīti, baigais kosmoss. Dziesmas saulainām dienām. Tie, kas netika uz Talsu koncertu 7. jūlijā, var dikti nesērot, jo iepriekšējie organizatori lēš, ka būs iespēja vēlreiz redzēt Dub FX Latvijā.

(torrentu liste ar labumiem(flac, mp3, ghost busters kavers un live))

Re, dziesmiņa par krutumu

P.O.Box - InBetweenTheLines

Cienījama grupa ar kārtējo cienījamo relīzi. Ko tur vajag vēl pieminēt?

(klikklik - rakstiņš ar linku)

UN LAIMĪGU JUMS AR'!

Frivolvol - Blades of Steel

Labdien, Otrdien!

Somu punk/hardcore grupa Frivolvol pirms nepilniem 2 mēnešiem izdeva savu 4. albumu. Skanējums līdzīgs iepriekšējam albumam 'Who Needs Maps When We Got Time', lai gan šis iepriekšējais bikiņ niknāks par šo. Šeit dziesmu intro un starpspēles šķiet tādas mierīgākas un tā vispārīgi ņemot (kā jau vienmēr) - nekas smags (ja nu kāds baigi vēlējās tādu smagu, bass'īgu hardcore grupu), vienkārši ātrs, trokšņains pankroks ar hardcore cīņas sparu.

Tā it kā Eiropas tūri šamie domā taisīt ap pavasari, moš martā, tā kā turiet ausis vaļā (pagājšreiz tik dienu iepriekš bija ziņots par viņu koncertu).



Ja nu kāds vēl nezina - kliko uz bildītes.

Tur būs arī iepriekšējais albums salīdzinājumam.