Tāds baigais intro (u mad?):
Pagājšgad somu hardcore punk leģendas Abduktio izlaida s/t 12 colnieci. Personīgi esmu nedaudz tāds oldfag sakarā ar viņu mūziku, lai gan baigi tur 10 gadus neesmu bijis ieinteresēts hardcore skatuvē. Būtībā sāku klausīties viņus apmēram tad, kad birka hardcore nu tika šauta pie katras kliedzošās blices (pirms 5 gadiem?), nu vismaz tā brīvi šķita, viss končos bija kaut kāds hc vai core. Vairāk vai mazāk. Nu pēc tekstos izteiktām idejām varēja devēt pie hardcore mūzikas, bet tā muzikālās kompozīcijas ziņā tas gāja pāri/ārpus rāmjiem. In.stora bija hc, When My Authorities bija hc, dEFDUMP bija hc. Tolaik hārdkors šķita tāds baigi dažādīgs un brīvs žanrs, kur bija galvenais bliezt pa stīgām tā, ka pūlis nu nevar nekustēt. Un daži, iespējams, tad arī ieturējas pie attiecīgā žanra arhetipiem, bet Abduktio, manuprāt, bija viena no tām inovatīvajām grupām kā pašmāju In. stora, wmaf vai Luksemburgas dEFDUMp. Nu ej nu atrodi kaut ko līdzīgu. Labi, Abduktio bija tomēr vistuvāk hardcore punk žanram, bet tomēr, kad nāca tāds albums kā "Yövuoro", kurā jau bija manāmi zudusi tā dzirksts, kas bija iepriekšējos albumos; albumā "Thermidor" vispār.. man tāds šņuk uznāca bez maz vai. Pēdējā koncertā viņi bija tādi manāmi dūšīgāki un tad es domāju, ka nevar būt, ka vecums. Kaut kas līdzīgs kā Daitro pēdējam albumam. Šķiet, ka grupa grib, lai vairāk vārdos ieklausās. Daļa Abduktio eklektiskuma bija palicies, bet spēks šķita zudis.
Un tagad par albumu:
Reāli šķita, ka šie vairs tā muzikāli nepriecēs, kā arī tas, ka Abduktio vairs nespēlēs kā agrāk (I guess), BET jāsaka vispār, ka nu riktīgi labā hardcore punk relīze! Protams, nav vairs tā spēcīga basa fonā un gičiņas ar tik dikti rupjas nav, bet, fuck viņu raibais, šis ir sanācis uz goda. Šķiet, ka pievēršusies vairāk hardcore skanējuma saknēm, respektīvi, actual hardcore punk! zomg! (varbūt tāpēc Bad Brains tipa albuma vāks), vairāk šķiet tā pēc standarta, kas nav domāts kā slikti, bet vienkārši vairāk ietekmēts kā parasti un, nu riktīgi piedur! Manā mūzikas pūra lāde šis šķietami vecais žanrs ar somu piegaršu ir kā riktīgs svežaks.
Tā kā - priekā!
Albums zem bilžas.
Pagājšgad somu hardcore punk leģendas Abduktio izlaida s/t 12 colnieci. Personīgi esmu nedaudz tāds oldfag sakarā ar viņu mūziku, lai gan baigi tur 10 gadus neesmu bijis ieinteresēts hardcore skatuvē. Būtībā sāku klausīties viņus apmēram tad, kad birka hardcore nu tika šauta pie katras kliedzošās blices (pirms 5 gadiem?), nu vismaz tā brīvi šķita, viss končos bija kaut kāds hc vai core. Vairāk vai mazāk. Nu pēc tekstos izteiktām idejām varēja devēt pie hardcore mūzikas, bet tā muzikālās kompozīcijas ziņā tas gāja pāri/ārpus rāmjiem. In.stora bija hc, When My Authorities bija hc, dEFDUMP bija hc. Tolaik hārdkors šķita tāds baigi dažādīgs un brīvs žanrs, kur bija galvenais bliezt pa stīgām tā, ka pūlis nu nevar nekustēt. Un daži, iespējams, tad arī ieturējas pie attiecīgā žanra arhetipiem, bet Abduktio, manuprāt, bija viena no tām inovatīvajām grupām kā pašmāju In. stora, wmaf vai Luksemburgas dEFDUMp. Nu ej nu atrodi kaut ko līdzīgu. Labi, Abduktio bija tomēr vistuvāk hardcore punk žanram, bet tomēr, kad nāca tāds albums kā "Yövuoro", kurā jau bija manāmi zudusi tā dzirksts, kas bija iepriekšējos albumos; albumā "Thermidor" vispār.. man tāds šņuk uznāca bez maz vai. Pēdējā koncertā viņi bija tādi manāmi dūšīgāki un tad es domāju, ka nevar būt, ka vecums. Kaut kas līdzīgs kā Daitro pēdējam albumam. Šķiet, ka grupa grib, lai vairāk vārdos ieklausās. Daļa Abduktio eklektiskuma bija palicies, bet spēks šķita zudis.
Un tagad par albumu:
Reāli šķita, ka šie vairs tā muzikāli nepriecēs, kā arī tas, ka Abduktio vairs nespēlēs kā agrāk (I guess), BET jāsaka vispār, ka nu riktīgi labā hardcore punk relīze! Protams, nav vairs tā spēcīga basa fonā un gičiņas ar tik dikti rupjas nav, bet, fuck viņu raibais, šis ir sanācis uz goda. Šķiet, ka pievēršusies vairāk hardcore skanējuma saknēm, respektīvi, actual hardcore punk! zomg! (varbūt tāpēc Bad Brains tipa albuma vāks), vairāk šķiet tā pēc standarta, kas nav domāts kā slikti, bet vienkārši vairāk ietekmēts kā parasti un, nu riktīgi piedur! Manā mūzikas pūra lāde šis šķietami vecais žanrs ar somu piegaršu ir kā riktīgs svežaks.
Tā kā - priekā!
Albums zem bilžas.
Ziņas
