2011. gada labumiņš

Dātad...

No veļu valsts zemākā slāņa atgriežas šis blags ar kaut kādu pārskatu mjūzekā, kas bija pagājšgad. Nu tāds pārskrējiens ar aci par to, kas saspicēja ausi (man). Ja biji palaidis garām, 7% apinītis jau ar citu sabiedroto šo to par pagājušo gadu pastāstīja. Spied te, lai baudītu ar skaņu efektiem bagātu humoru.

Pārmaiņas pēc - hronoloģiski

*bungu rīboņa*

Title Fight - Shed

Pēdējais raksts pirms pauzes un vienīgais, kam es pilnīgi piekritu komrāda podkāstiņā. Nezinu, vai visi fani ir starā par atkāpi no grupas poppanka saknēm, bet šeit ir savs smeķis.

(Raksts par titulcīņu ar mazāku lakonisma devu)

Frank Turner - England Keep My Bones

"Heaven take thy soul, but England keep my bones"

Ar šo albumu ir bijis baigi. Pirms to izdeva, tika palaistas pāris dziesmas pa radio I Am Disappeared un vēlāk kaut kad Peggy Sang The Blues. Abas dziesmas radīja kaut kādu bažu, pirmā, lai gan diezgan lipīga un patīkama, nedaudz par saldu pat *priekš* Frenka un otra ir bija tāda.. meh, normāli vārdi, aizmirstams meldiņš. Skatoties dziesmu sarakstā, pamanīju I Still Believe, kas jau tā kā atklausīta bija no Rock & Roll EP un, rakņājoties pa internetiem, dzirdēta bija arī Glory Hallelujah (yes, there is no God, but must we sing about this for the 12154th time?). Lejuplādēju, paklausījos, biju vīlies gandrīz visā.. Bet.. sasodīts.. šis albums kaut kā atrada ceļu uz manu serdi. Es nezinu, vai "repetīcija" vai kas te, bet šajā albumā laikam jāieklausās labāk, lai tiešām varētu izbaudīt. Atkal vārdi šeit lielu artavu dod, tāds pats gadījums, kā dažas citas Frenka dziesmas, kas tikai pēc laika atrod ceļu uz manu vitāli svarīgo asins pumpējošo orgānu. Nedaudz dzimtenes - Anglijas mīlestības motīvs šeit arī iepīts dziesmās (un varbūt tāpēc nosaukums), kas, iespējams, varētu atsvešināt klausītāju.. bet tā galīgi nešķiet. Frenks nešķiet dziesmās nekāda attāla rokzvaigzne, bet vairāk tāds pats parast mirstīgais, kam ir bijušas savas uzvaras un likstas kā citiem, līdz ar to ir vieglāk iejusties viņa lomā (pretstatā par populārajiem mūziķiem un viņu balādēm par luksus precēm un gaidāmo harēmu mājās) un dalīt prieku par ne tik sev tuvo dzimteni.

(Torenta links)


Circle Takes The Square - Rites Of Initiation EP

Sen gaidīts pārsteigums no ASV screamo leģendas
(Raksts par albumu)


This Is Hell - Black Mass

Thrashy hardcore reporting in. Kaut kad pirms gadiem diviem Fluff festa organizatori grupu aprakstā izteicās par šo kā in your face hc blici. Nu lūk, šī blice kļuva vēl jo vairāk in your face. Kārtīga sauja ar Slayer tipa smagumiņu labi iet pie šīs grupas. Vietām gan nedaudz par daudz to 80-to gadu smeķa ir ar to metāliņu tas gan, bet savos labajos brīžos viņi plēš ka maz neliekas. Labs albums, ja gribas kaut ko motivējošu skriešanai pa vakariem (bez gopstop un "Akmansdievsdrīzbūs22:00unmanbeidziesbonaparts").

(Niknais torents atrodams šeit)


Russian Circles - Empros

Uuun divas nedēļas vēlāk pēc This Is Hell albuma nāca pasaulē šis, iespējams (kā internets lēš), spēcīgākais Russian Circles garadarbs. Čikāgas postroka/postmetāla trijotne ar šo kaut kā "paķēra" uzreiz nekā Geneva un šito gan gribējas uzreiz te likt, kad tagad vairs īsti sajūtas nav tās pašas. Jebkurā gadījumā šis ir, iespējams, tuvākais, cik nu postmetālam esmu gatavs tuvoties. Albums ir tāds pēc dabas diezgan straujš ģitāra, bass un bungas bliež, cik var, bet tajā pašā laikā netraucē viens otram, bet komplimentē kopējajai (..jajaijajai) skaņai. Personīgi pašam mazliet par daudz, bet sava odziņa ir. Varbūt tāds Geneva kulmināciju rifu turpinājums tiek paņemts tālāk, nezinu. Lai vai kā laipni tiek gaidīti šie zvēri 12. aprīlī Rīgā.

(Slāvu izcelsmes bezstūri šeit)


Vildhjarta - Måsstaden

Nobeigšu šo apskatu smagi ar zviedru metālistiem - Vildhjarta. 29. novembrī "Vildhjarta ("wild heart") laida pasaulē savu pirmo (?) albumu. Zviedru Meshuggah vai "Kā būtu, ja Periphery uz visu grupu attīstītu vienu Y hromosomu?". Diezgan slepena/introverta grupa, šķietami izveidojusies 2005. gadā un pirmais taustāmais darbs iznācis tik 2009. gadā un tad tikai divas dziesmas. Pamatā progresīvais metāls ar savu Meshuggah djent, bet nav tā, ka šis būt neatlaidīgs rifu ložmetējs ar miljons ritmu pārejām. Šis albums ir tāds ar nelielu TDEP/Hunab Ku šīzi, kam bieži ļauj uzstādīt atmosfēru albumā, un nekur nesasteidz izvēlē, kad runa ir par ģitāru vai bungu partijām. Viens no albumiem, kuri, manuprāt, kaut kā būtu jānoklausās tās kompozīcijas dēļ vien, pat ja žanrs īsti nesaista. Gads nobeigts godam.

(kārtējais isoHunt links)

Par šo gadu es neko īsti laikam nevaru teikt, joprojām slapji sapnīši par Shora albumu, bet tas kā jau katru nakti, kad trīs asaru lāsītes nobirdinu spilvenā. Goes without saying. Vēl gaidāms ir jauns Tool un Cilice albums, bet nu vairāk nekas par šo gadu man nav zināms. Ja būs, gan jau ziņosim. Ar lielu nokavēšanos, bet ziņosim.

Circle Takes The Square - Rites of Initiation EP

oh hai

Nu tad tā.. Pirms dienām pasaulē tika laista pasaulē Circle Takes The Square pirmā nodaļa no Decompositions: Vol I - Rites of Initiation EP. Pēc sazin' cik gadu gaidīšanas āmīšu screamo spēkrats ir devis pavisam jaunu dvesmu no savas daiļrades, iepriekš jau dodot iespēju nobaudīt savā bandcamp profilā.

Kur agrāk bija maniakāls un nerimstošs ātrums, tagad vietā ir nākušas uzmanīgāk ieliktas ģitāras partijas, lenāka plūsma un melodiskas starpspēles. Bet tas nebūt nenozīmē, ka šis albums ir memmīšiem domāts. Lai gan albums ir paņemts par kādu latiņu mierīgāks, te ir daļa sludge ietekmes. Smagie rifi padara šo EP par vēl jo lielāku emocionālu spēkstaciju, kuras sāls netikai slēpjas atsevišķos rifos, bet arī, līdzīgi kā Tesas heartbeatsfromthesky, dziesmu kārtībā, kas būtu attiecīgajā secībā jābauda. CTTS ir noteikti ienākuši jaunā muzikālā teritorijā un paplašinājuši savu komponēšanas māku.

Jā, Circle Takes The Square un sludge - divas lietas, kurām vajadzētu (man) reāli besīt, ir kaut kā saplūdušas skaistā sinerģijā. Gadās.

|Droši paklausies viņus bandcamp profilā un lejuplādē, spiežot uz bilžas.|

Circle Takes The Square jaunā dziesma

Man liekas, šī ziņa būtu attiecīgā, lai sāktu atkal kaut ko te darīt/rakstīt.

Slavenā amerikāņu screamo blice Circle Takes The Square ielikuši internetā dziesmu 'Ways of Ever-Branching Paths' no gaidāmā albuma Decompositions: Vol I, kas būs arī daļā no drīzāk gaidāmā EP Rites of Initiation, kas ir domāta kā daļa no visa Decomposition projekta. (Vai es izteicos neskaidri?) EP gaidāms jau 23. augustā, bet pats projekta, tā teikt, pirmais sējums gan tikai novembrī.

Spied te, lai baudītu labumus.

Optimus Prime

Čau

Man te ir kārtīga ziemassvētku dāvana no OSK apgāda un Maskavas brigādes Optimus Prime. OP izlaiduši savu līdz šim labāko ierakstu ar ļoti jaudīgu skrīmō. Šeit vairs nevar dzirdēt vijolnieci, kā iepriekšējos ierakstos, taču skan viņi daudz tīkamāk nekā iepriekš.

Rekur ieskatam pirmā dziesma:

Priekā!

My Own Private Alaska - Amen

čau

šim albumam vislabāk der birka kaut kas jauns un interesants. Franču My Own Private Alaska ir klavierskrīmo trio. ...Wait, what? Jā, bungas klavieres un skrīmō vokāls. Sākumā šāda komplektācija var šķist dīvaina, bet čaļi baigi meistarīgi liek lietā katrs savu instrumentu. Spēcīgi, sāpīgi un atmiņā paliekoši.



Spied uz vāciņa, lai tiktu pie satura.
Priekā!

Lūk, arī viens viģiks, kā tas viss izskatās dzīvajā:

Daïtro - Y

Tā kā šis albums bija pašam paslīdējis garām un domāju, ka citiem arī, tad nolēmu šito pareklamēt šeit, jo nebija sen sanācis kaut ko šeit ielikt. Tā klusu šeit pēdējā laikā pārāk.

*cough*
Daïtro ir screamo blice no Francijas, kas ir diezgan atzīta un vispār populāra underground skatuvē un ne par velti. Foršums šīs blices izpildījumā ir tāds, ka, lai gan nav tur baigais zāģis kā dažās citās blicēs (lai gan varbūt tas tāds etniskais "uh" no franču puses), spēks šiem nāk no tā, kā spēlē uz tās visai tīrās/plikās ģitāras skaņas un cik ieliek paši tajās dziesmās. Pati kompozīcija dziesmām ir tik laba, ka varētu vēsi spēlēt ar akustisko un tik un tā paņemt, manuprāt, tikpat labi kā uz kombjiem uz lielas skatuves. Bungu un ģitāru saspēle arī riktīgs kārums.

Tagad gan par 'Y' vairāk. Lai gan augstāk minētais joprojām attiecas uz šo grupu, šķiet, ka šo grupu piemeklējis tāds pats radošais piegājiens kā Sed Non Satiata pēdējā albumā. Ir savs post-rociņš un viss šķiet tāds, nez, blāvāks. Nav vairs tas spilgtums, iespējams, uzsvars likts vairāk uz to lirisko dziesmu daļu. Pati pirmā īsā intro dziesma 'Part I' (tā arī visas dziesmas nosauktas no I - X) sniedza gan tādu pozitīvo iespaidu, jo kaut kā gaidīju sekojam tādu episki spēcīgu vilni ar ģitārām un bungām pēc visa kāpinājuma. Vairāk paliek pie tāda vienkāršuma, kas man liek zaudēt kaut kā interesi. Prasās man atkal kaut ko vairāk, bet varbūt manī ATKAL labāk neklausīties; esmu no tiem, kas nesaprot, kāpēc cilvēkiem patīk Mogwai.

Aussitôt Mort

Čau!

Man liekas, peeriens.blogspot.com vajadzēs ieviest jaunu tagu albumiem, jo katrs trešais albums te nāk no Žerāra Depardjē valsts. Ok, atpakaļ pie lietas:

Franču grupa Aussitôt Mort (jeb drīzā nāve, pēc gūgl translit) būs redzami festivālā Zvērā010, jau pēc 2 nedēļām. Pēriens Tev piedāvā 2 no viņu albumiem.

Pēdējais albums viņiem ir iznācis 2008. gadā. To viņi izdevuši uz visnotaļ zīmīgā skrīmō apgāda Level Plane, kuru izdoto albumu katalogs ir ļoti cienīgs. Ir gan postroka noskaņas, gan franču skrīmo tipiskie vokāli, gan biš sladžīgi momenti. Iespējams, tas viss liekas jau kautkur dzirdēts, taču šāda rakstura mūzikas nekad nevar būt par daudz. Vai ne, vai ne?

Pilns albums zem vāciņa & ieskatam pirmā dziesma no albuma):



Aussitôt Mort ir arī ierakstījuši splitu ar amīšiem Balboa (izdots sestajā gadā), kur otrie dod ārā baigi jaudīgo īmōkōru.

AM spēlēs otrās dienas 22:00 uz lielākās skatuves. Tiekamies tur!

Sed Non Satiata LP albums (2010)

ROAAAAAR!!

Simtiem daudz (nu kādi 3 čist) rakstu vajadzētu te rakstīt, bet sesija aiz potītes sagrābusi. Tāpēc tagad ar nelielu brīvu laiciņu rakstīšu šo.

Tad tā..
Francijas screamo blice Sed Non Satiata šopavasar BEIDZOT izlaida savu LP un , iespējams, arī pēdējo. Savā saitā viņi gan diži neziņo, laikam 2009. gadā viņi piedāvāja vienu no šā LP dziesmu; saucās 'Les Colonnes De Soie'. Albumu izdevuši caur Amerikas neatkarīgās mūzikas leiblu 'Protagonist', no turienes attiecīgi uzzināju par LP un bakstījos pa internetiem, kamēr atradu.

Nezinātājiem - paskaties uz tagiem. Apmēram tāds skanējums. Ir viņiem agrāk bijušas arī ātrākas dziesmas, bet šinī tādas mierīgākas. Laikam svara kausiņš tagad uz to melodiskāko skanējumu, respektīvi, arī dzied vairāk (nevis kliedz). Tagad gan būs vairāk post-roks ar screamo ietekmi, nevis otrādi, kas dod tādu 'uh' post-rokam.

Zem albuma vāciņa albums.

Pēc Parkway Drive iekš MP būs franči Celeste iekš DEPO

Depo links.

Tātad padodu ziņu tālāk. Pats neesmu jau šāda tipa (lēnā un smagā) dižais cienītājs (pat, neatceros, kā šie izklausījās), bet nu grupa ir diezgan atzīta un zinu, ka daudziem jau šis priecēs dvēseli. :) Iesildīs viņus pašmāju Tesa, Reka (ļauni ambientais nezinu no Mātes Krievijas, kurā ir arī dalībnieki no Optimus Prime, ja pareizi atceros kaut kas uz pašu Celeste pusi arī) un You Are In My September (kaut kāds nosacīti smagais meinstrīms ar trīs Jevgēnijiem no Baltkrievijas). Nu spiediet to linku labāk.

Optimus Prime un Totoro splits

Yo Chocola'!

Pirms laikam kāda mēneša Optimus Prime un Totoro iz Krievijas izdeva splitu.
Optimus Prime spēlē tādu screamo.. itkā. Tādas baigi pīkstošās skaņas, daudz pa smalkajām stīgām tiek čīgāts. Bik atsit Saetia, ja kāds būtu to paātrinājis 2 reizes. Neesmu nekāds dižais fans, bet ir viņiem savi momenti.

Totoro (FYI, Totoro ir tēls no vienas anime filmas) spēlē kaut ko nezināmu, it kā izklausās pēc visām lēnajām screamo dziesmām, ko var dzirdēt tik bez kliegšanas. Nu būtībā var jau slīdēt uz kaut kādu retro emo pusi, bik arī kaut kas no indie rock. Baigais mistrojums. Žanru salāti.

Optimus Prime

Totoro


Albums dabūjams, klikojot uz bildītes.

Analena - Inconstantinopolis

Bugabuga!

Tātad Analena novembra sākumā izdeva jauno albumu 'Inconstantinopolis'. Grupa Analena nāk no Horvātijas. Spēlē tādu, nez kā lai pasaka, emocionālāku, kliedzošāku post panku.
Iesakāms At The Drive-in cienītājiem, lai gan At The Drive-in spēlēšanas manierē šķiet impulsīvāki par Analena. Respektīvi, tāds pats salīdzinājums kā hardkoram un pankrokam tikai šoreiz viņu "post-" pēcteči.

Tā pats albums ir tīri klausāms un noteikti viens no tādiem, kuru es labprāt iegādātos. Lai gan gribētos vairāk tādu "up-beat", jestrāku rifu dziesmās, jo tādi skanējumi ir tik "Off With My Head", "Life In Exclamation Marks" un "108: Cedar Calling Dawn" (lai gan tas gabals ir ar tādām lēnākām mažora izpausmēm). Prasās vairāk dinamiskuma iekļaut stilā, bet tie tik tādi subjektīvi sīkumi, tā kā kliko uz bildes un spried pats.

Re, tituldziesma un viens no lipīgajiem meldiņiem albumā:



Priekā!:)

Optimus Prime & Gone With The Pain splits

Ja tev šķiet, ka viss no rietumiem nākošais mūziks sāk palikt pārāk vienveidīgs, tad ik pa laikam jāmet ausis austrumu virzienā. Pirms kāda laiciņa tu jau dzirdēji .crrust albūmiņu. Un tajā pašā Old School Kids izdevniecībā ir iznācis arī maskavas Optimus Prime (atceries transformerus?) un spāņu Gone With The Pain splits. Maskaviešu puse ir baigi foršs skrīmou/poust-hārdkōr ar vijoli un foršām melodijām. Varētu jau te minēt pašmāju SDR par viņiem runājot. Spāņu GWTP gāž līdzīgi, bet ar vairāk skrīmou vokālu un makten dusmīgāk.

Katrā ziņā, gana interesants albūms ir sanācis. Optimusi arī dala savā lapā šo albumu par velti.

Optimus Prime daļa | Gone With The Pain daļa

Priekā!