2011. gada labumiņš

Dātad...

No veļu valsts zemākā slāņa atgriežas šis blags ar kaut kādu pārskatu mjūzekā, kas bija pagājšgad. Nu tāds pārskrējiens ar aci par to, kas saspicēja ausi (man). Ja biji palaidis garām, 7% apinītis jau ar citu sabiedroto šo to par pagājušo gadu pastāstīja. Spied te, lai baudītu ar skaņu efektiem bagātu humoru.

Pārmaiņas pēc - hronoloģiski

*bungu rīboņa*

Title Fight - Shed

Pēdējais raksts pirms pauzes un vienīgais, kam es pilnīgi piekritu komrāda podkāstiņā. Nezinu, vai visi fani ir starā par atkāpi no grupas poppanka saknēm, bet šeit ir savs smeķis.

(Raksts par titulcīņu ar mazāku lakonisma devu)

Frank Turner - England Keep My Bones

"Heaven take thy soul, but England keep my bones"

Ar šo albumu ir bijis baigi. Pirms to izdeva, tika palaistas pāris dziesmas pa radio I Am Disappeared un vēlāk kaut kad Peggy Sang The Blues. Abas dziesmas radīja kaut kādu bažu, pirmā, lai gan diezgan lipīga un patīkama, nedaudz par saldu pat *priekš* Frenka un otra ir bija tāda.. meh, normāli vārdi, aizmirstams meldiņš. Skatoties dziesmu sarakstā, pamanīju I Still Believe, kas jau tā kā atklausīta bija no Rock & Roll EP un, rakņājoties pa internetiem, dzirdēta bija arī Glory Hallelujah (yes, there is no God, but must we sing about this for the 12154th time?). Lejuplādēju, paklausījos, biju vīlies gandrīz visā.. Bet.. sasodīts.. šis albums kaut kā atrada ceļu uz manu serdi. Es nezinu, vai "repetīcija" vai kas te, bet šajā albumā laikam jāieklausās labāk, lai tiešām varētu izbaudīt. Atkal vārdi šeit lielu artavu dod, tāds pats gadījums, kā dažas citas Frenka dziesmas, kas tikai pēc laika atrod ceļu uz manu vitāli svarīgo asins pumpējošo orgānu. Nedaudz dzimtenes - Anglijas mīlestības motīvs šeit arī iepīts dziesmās (un varbūt tāpēc nosaukums), kas, iespējams, varētu atsvešināt klausītāju.. bet tā galīgi nešķiet. Frenks nešķiet dziesmās nekāda attāla rokzvaigzne, bet vairāk tāds pats parast mirstīgais, kam ir bijušas savas uzvaras un likstas kā citiem, līdz ar to ir vieglāk iejusties viņa lomā (pretstatā par populārajiem mūziķiem un viņu balādēm par luksus precēm un gaidāmo harēmu mājās) un dalīt prieku par ne tik sev tuvo dzimteni.

(Torenta links)


Circle Takes The Square - Rites Of Initiation EP

Sen gaidīts pārsteigums no ASV screamo leģendas
(Raksts par albumu)


This Is Hell - Black Mass

Thrashy hardcore reporting in. Kaut kad pirms gadiem diviem Fluff festa organizatori grupu aprakstā izteicās par šo kā in your face hc blici. Nu lūk, šī blice kļuva vēl jo vairāk in your face. Kārtīga sauja ar Slayer tipa smagumiņu labi iet pie šīs grupas. Vietām gan nedaudz par daudz to 80-to gadu smeķa ir ar to metāliņu tas gan, bet savos labajos brīžos viņi plēš ka maz neliekas. Labs albums, ja gribas kaut ko motivējošu skriešanai pa vakariem (bez gopstop un "Akmansdievsdrīzbūs22:00unmanbeidziesbonaparts").

(Niknais torents atrodams šeit)


Russian Circles - Empros

Uuun divas nedēļas vēlāk pēc This Is Hell albuma nāca pasaulē šis, iespējams (kā internets lēš), spēcīgākais Russian Circles garadarbs. Čikāgas postroka/postmetāla trijotne ar šo kaut kā "paķēra" uzreiz nekā Geneva un šito gan gribējas uzreiz te likt, kad tagad vairs īsti sajūtas nav tās pašas. Jebkurā gadījumā šis ir, iespējams, tuvākais, cik nu postmetālam esmu gatavs tuvoties. Albums ir tāds pēc dabas diezgan straujš ģitāra, bass un bungas bliež, cik var, bet tajā pašā laikā netraucē viens otram, bet komplimentē kopējajai (..jajaijajai) skaņai. Personīgi pašam mazliet par daudz, bet sava odziņa ir. Varbūt tāds Geneva kulmināciju rifu turpinājums tiek paņemts tālāk, nezinu. Lai vai kā laipni tiek gaidīti šie zvēri 12. aprīlī Rīgā.

(Slāvu izcelsmes bezstūri šeit)


Vildhjarta - Måsstaden

Nobeigšu šo apskatu smagi ar zviedru metālistiem - Vildhjarta. 29. novembrī "Vildhjarta ("wild heart") laida pasaulē savu pirmo (?) albumu. Zviedru Meshuggah vai "Kā būtu, ja Periphery uz visu grupu attīstītu vienu Y hromosomu?". Diezgan slepena/introverta grupa, šķietami izveidojusies 2005. gadā un pirmais taustāmais darbs iznācis tik 2009. gadā un tad tikai divas dziesmas. Pamatā progresīvais metāls ar savu Meshuggah djent, bet nav tā, ka šis būt neatlaidīgs rifu ložmetējs ar miljons ritmu pārejām. Šis albums ir tāds ar nelielu TDEP/Hunab Ku šīzi, kam bieži ļauj uzstādīt atmosfēru albumā, un nekur nesasteidz izvēlē, kad runa ir par ģitāru vai bungu partijām. Viens no albumiem, kuri, manuprāt, kaut kā būtu jānoklausās tās kompozīcijas dēļ vien, pat ja žanrs īsti nesaista. Gads nobeigts godam.

(kārtējais isoHunt links)

Par šo gadu es neko īsti laikam nevaru teikt, joprojām slapji sapnīši par Shora albumu, bet tas kā jau katru nakti, kad trīs asaru lāsītes nobirdinu spilvenā. Goes without saying. Vēl gaidāms ir jauns Tool un Cilice albums, bet nu vairāk nekas par šo gadu man nav zināms. Ja būs, gan jau ziņosim. Ar lielu nokavēšanos, bet ziņosim.

Rosetta jaunā dziesma

Rosetta dod pasaulītei paklausīties savu jauno dziesmu no splita ar Junius, kas iznāks 27. septembrī. Links. Te arī links Junius dziesmai.

Circle Takes The Square - Rites of Initiation EP

oh hai

Nu tad tā.. Pirms dienām pasaulē tika laista pasaulē Circle Takes The Square pirmā nodaļa no Decompositions: Vol I - Rites of Initiation EP. Pēc sazin' cik gadu gaidīšanas āmīšu screamo spēkrats ir devis pavisam jaunu dvesmu no savas daiļrades, iepriekš jau dodot iespēju nobaudīt savā bandcamp profilā.

Kur agrāk bija maniakāls un nerimstošs ātrums, tagad vietā ir nākušas uzmanīgāk ieliktas ģitāras partijas, lenāka plūsma un melodiskas starpspēles. Bet tas nebūt nenozīmē, ka šis albums ir memmīšiem domāts. Lai gan albums ir paņemts par kādu latiņu mierīgāks, te ir daļa sludge ietekmes. Smagie rifi padara šo EP par vēl jo lielāku emocionālu spēkstaciju, kuras sāls netikai slēpjas atsevišķos rifos, bet arī, līdzīgi kā Tesas heartbeatsfromthesky, dziesmu kārtībā, kas būtu attiecīgajā secībā jābauda. CTTS ir noteikti ienākuši jaunā muzikālā teritorijā un paplašinājuši savu komponēšanas māku.

Jā, Circle Takes The Square un sludge - divas lietas, kurām vajadzētu (man) reāli besīt, ir kaut kā saplūdušas skaistā sinerģijā. Gadās.

|Droši paklausies viņus bandcamp profilā un lejuplādē, spiežot uz bilžas.|

20. decembris, Ādmiņu iela 4

Ja neticās - kliko uz bildes.

Talbot Rīgā

čau

Pavisam nejauši pamanīju, ka igauņu čaļu Talbot Eiropas tūres plānā parādijusies arī Rīga. Parīt (13. oktobrī & trešdienā) viņi spēlēs bārā Route66 (tas ir pie kronvalda parka tenisa kortiem un Nac. teātra). Vēl tur uzspēlēs Tesa un 9horizon. Par koncertu informācija ir samērā kautrīga, sākums 22:00 un ir bez ieejas maksas!

Iespēja kopā redzēt 3 labākās tematiskās apvienības no Latvijas un Igaunijas. Būs jaudīgs koncerts!

Rekur skaņdarbs no Talbot pēdējā ieraksta:

Rosetta/Restorations splits

*Lasi šito un izliecies, ka tevi tas kaut minimāli interesē*

Fun fact: abas grupas ir no Filadelfijas, ASV.
Par Rosetta laikam nekas nav jāsaka, bet Restorations gan laikam būtu jaunie uzlēcēji un forši, ka Rosetta tādā ziņā paceļ gaismā jaunos censoņus. Splitā ir pa dziesmai no katras blicītes, kuras ir pāri 10 minūšu slieksnim.

Kāda ir jaunā Rosetta's dziesma un ko spēlē Restorations?

Nu man Rosetta's daiļrade vai post-(meh)tāls tā. Pēdējais albums gan kaut kā brīdi piedūra; nezinu kāpēc, bet kaut kā šķiet ("sākas.."), ka viņi ieciklējas pārāk vienos ritmos, sekvencēs (latviskais vārds 'secība' nešķita atbilstošs), efektos un nu visā, kā sākās, tā beidzās. Apmēram spēlē tā, kā tajā iepriekšējā dziesmā, dziesmā pirms tās utt. Par citām blicēm varu pateikt: "Nu man post-metāls reti patīk", bet ar šo sanāk: "man nepatīk šī dziesma un tās 100 variācijas". Bungas šķiet tur gan krutas.. sort of.

Restorations spēlē tādu zināmu old skool'o emo/post panku ar dažām vieglām gičiņas skaņām ar dīleju vai reverbu. Dažas partijas dod nostaļģisku piegaršu no 90-ajiem, nevar teikt, ka iemīlējos, bet ir a'ight gabaliņš.

Tātad ieskatam šoreiz sanāks viss splits



Un, ja ieinteresēja, tad *klik* uz vāciņa.

Selenites - Jeder Für Sich Und Gott Gegen Alle

No screamo valsts Francijas nesen nāca uzmanībā šī blice, kura arī nesen (~pirms 2 mēnešiem), cik sapratu, izdeva savu pirmo albumu. Vāciskais albuma nosaukums no vienas vēsturiskas drāmas ņemts, ja kas.

Viņi (te maispeis) spēlē tādu hardcore un sludge miksli. Ir vietām tādi ātri, mazliet Converge'iski riffi (nu tie krutie, kas liek pagriezt galvas ar smaidu sejā). Ar tiem sākas daudzas dziesmas albumā, bet tad jau ar laiku mēdz aiziet uz lēno sludge sakni. Man tādi lēnie smagie reti, kad pa zobam, bet foršas tur tās ātrās partijas.

Grab your dick and double-click uz albuma vāciņa, lai "novilktu" albumu.

Pēc Parkway Drive iekš MP būs franči Celeste iekš DEPO

Depo links.

Tātad padodu ziņu tālāk. Pats neesmu jau šāda tipa (lēnā un smagā) dižais cienītājs (pat, neatceros, kā šie izklausījās), bet nu grupa ir diezgan atzīta un zinu, ka daudziem jau šis priecēs dvēseli. :) Iesildīs viņus pašmāju Tesa, Reka (ļauni ambientais nezinu no Mātes Krievijas, kurā ir arī dalībnieki no Optimus Prime, ja pareizi atceros kaut kas uz pašu Celeste pusi arī) un You Are In My September (kaut kāds nosacīti smagais meinstrīms ar trīs Jevgēnijiem no Baltkrievijas). Nu spiediet to linku labāk.

Isis Rīgā!

Jā, viņu myspace lapa vēsta, ka 8. novembrī grupa spēlēs Rīgā. Nekādas plašākas informācijas sazvejot neizdevās, šķiet ka spēlēs Spīķeros (viņu lapā drukas kļūda ir, he). Jūnijā ar ļoti labu koncertu pie mums paviesojās arī citi sladž lielmeistari Neurosis. Nu ko, gaidam novembri un vairāk informācijas par pasākumu! :)

Greymachine - Disconnected

Pirms pāris dienam es te ieliku jaunāko Jesu ierakstu. Redz, Jesu līderim Džastina Broadrikam nav miera un viņš nesen nodibināja jaunu projektu Greymachine. Kopā ar viņu te spēlē Ārons Tērners no visai cienījamās grupas Isis. No sava skanējuma aizbēgt gluži nevar un jaunajā Greymachine ietērpā viss skan mazliet līdzīgi kā Broadrika projektos Jesu un Godflesh. Ja esi dzirdējis pavasarī Latvijā pabijušo grupu Nadja, tad šeit vietām ir līdzīgi. + te ir mazliet vairāk trokšņu un industrijas nekā smuki pulētajos pēdējos Jesu veikumos. Izklausās šādi:



/spied uz vāciņa, lai novilktu. ā, daži pēriena lasītāji ir izteikuši sūdzības par mūzikas pleijerīša skaļumu. dmžēl kādu nu failiem.lv piedāvā, tāds vien jālieto :)

Jesu - Infinity

Jesu izdevis jaunu albumu. Albums sastāv no vienas garas dziesmas un tur ir viss Jesu labums ietverts: vietām dooms, vietām ambients, vietām Broadrika vokāli un ritmiņš. Kopumā interesants klausāmais, taču 50 minūtes garš un bez pauzēm. Albumu šoreiz radījis Jesu līderis Džastins Broadriks viens pats, tas arī iznācis uz viņa Avalanche Records (te vari taustāmā formā nopirkt).

/albums zem bildes/

Kritiskā masa un Neurosis

Rīt 18:00 pie Dailes teātra pulcējas ikmēneša velobrauciens Kritiskā masa. Daudzi gan ir izbrīnīti par to, taču Kritiskā masa pēc senču paražām ir reizi mēnesi, ne reizi gadā (tb 1. maijā). Maršruts kā parasti rodas uz vietas, braucienu pavadošā mūzika no tava geto blāsterīša (man būs maza tumbiņa, lai drusku ritmiņu sistu) un citas izklaides. Braucam!



Pēriens drusku nokavēja ar laicīgu paziņošanu, taču, ja Tu vēl nezini, tad sestdien, 27. jūnijā amerikāņu sladžeri Neurosis spēlē Grīvas mēbelēs. Biļetes vēl ir pa 15 ls (varbūt pie ieejas arī varēs dabūt). Lai Tu saprastu, ka ir vērts (kā nekā koncerts Grīvas mēbelēs ir vienīgais Baltijas valstīs) tad reku viens populārs gabals:

Grīvas mēbeles atrodas Daugavgrīvas ielā (kanāla otrā pusē ir RTU un t/c Olimpija), blakus bijušajai LMR rūpnīcai. Par iesildītājiem konkrētas ziņas nav, taču citos Neurosis tūres pieturas punktos viņus iesilda Amenra no Beļģijas. Plakātā arī minēts, ka ieeja no 20:00.

Boris - Smile Live

Japāņu trio Boris mēdz gāzt ar brutālu spēku. Un viņu jaunākajā albumā ir fiksēts koncertieraksts no viņu jaunākā albuma Smile tūres. Zin, pie mums brauc gan tādas zvaigznes, gan šitādas zvaigznes un es dikti ceru, ka Boris būs nākamie (gribas arī ko līdzīgu pašam pieredzēt).
Ak jā, par albumu: vairums tur ir jaunākā albuma dziesmas, taču viņi nospēlē arī pāris vecākus hitus. Ja nu tu par šiem dzirdi pirmo reizi, tad sagatavojies pusotrai stundai pavisam spēcīga un dulla rokenrōla. Jā gan! (spied uz vāciņbildes)

Priekā!

OM - Variations on a Theme

OM tevi nohipnotizēs. Nē, pavisam nopietni. Albuma 3 dziesmās (no kurām īsākā ir 11:53 gara) lēnā garā viņi izspēlē lēnus ritmiņus uz zemi noskaņota basa un bungām. Un runā meditatīvas gudrības turklāt. Pavisam lielisks stoner dooom albūms, labāks pat par Zatlera svētku uzrunu pēc pāris dienām.

Paldies draudzīgajam sladž purva kolektīvam ;)