2011. gada labumiņš

Dātad...

No veļu valsts zemākā slāņa atgriežas šis blags ar kaut kādu pārskatu mjūzekā, kas bija pagājšgad. Nu tāds pārskrējiens ar aci par to, kas saspicēja ausi (man). Ja biji palaidis garām, 7% apinītis jau ar citu sabiedroto šo to par pagājušo gadu pastāstīja. Spied te, lai baudītu ar skaņu efektiem bagātu humoru.

Pārmaiņas pēc - hronoloģiski

*bungu rīboņa*

Title Fight - Shed

Pēdējais raksts pirms pauzes un vienīgais, kam es pilnīgi piekritu komrāda podkāstiņā. Nezinu, vai visi fani ir starā par atkāpi no grupas poppanka saknēm, bet šeit ir savs smeķis.

(Raksts par titulcīņu ar mazāku lakonisma devu)

Frank Turner - England Keep My Bones

"Heaven take thy soul, but England keep my bones"

Ar šo albumu ir bijis baigi. Pirms to izdeva, tika palaistas pāris dziesmas pa radio I Am Disappeared un vēlāk kaut kad Peggy Sang The Blues. Abas dziesmas radīja kaut kādu bažu, pirmā, lai gan diezgan lipīga un patīkama, nedaudz par saldu pat *priekš* Frenka un otra ir bija tāda.. meh, normāli vārdi, aizmirstams meldiņš. Skatoties dziesmu sarakstā, pamanīju I Still Believe, kas jau tā kā atklausīta bija no Rock & Roll EP un, rakņājoties pa internetiem, dzirdēta bija arī Glory Hallelujah (yes, there is no God, but must we sing about this for the 12154th time?). Lejuplādēju, paklausījos, biju vīlies gandrīz visā.. Bet.. sasodīts.. šis albums kaut kā atrada ceļu uz manu serdi. Es nezinu, vai "repetīcija" vai kas te, bet šajā albumā laikam jāieklausās labāk, lai tiešām varētu izbaudīt. Atkal vārdi šeit lielu artavu dod, tāds pats gadījums, kā dažas citas Frenka dziesmas, kas tikai pēc laika atrod ceļu uz manu vitāli svarīgo asins pumpējošo orgānu. Nedaudz dzimtenes - Anglijas mīlestības motīvs šeit arī iepīts dziesmās (un varbūt tāpēc nosaukums), kas, iespējams, varētu atsvešināt klausītāju.. bet tā galīgi nešķiet. Frenks nešķiet dziesmās nekāda attāla rokzvaigzne, bet vairāk tāds pats parast mirstīgais, kam ir bijušas savas uzvaras un likstas kā citiem, līdz ar to ir vieglāk iejusties viņa lomā (pretstatā par populārajiem mūziķiem un viņu balādēm par luksus precēm un gaidāmo harēmu mājās) un dalīt prieku par ne tik sev tuvo dzimteni.

(Torenta links)


Circle Takes The Square - Rites Of Initiation EP

Sen gaidīts pārsteigums no ASV screamo leģendas
(Raksts par albumu)


This Is Hell - Black Mass

Thrashy hardcore reporting in. Kaut kad pirms gadiem diviem Fluff festa organizatori grupu aprakstā izteicās par šo kā in your face hc blici. Nu lūk, šī blice kļuva vēl jo vairāk in your face. Kārtīga sauja ar Slayer tipa smagumiņu labi iet pie šīs grupas. Vietām gan nedaudz par daudz to 80-to gadu smeķa ir ar to metāliņu tas gan, bet savos labajos brīžos viņi plēš ka maz neliekas. Labs albums, ja gribas kaut ko motivējošu skriešanai pa vakariem (bez gopstop un "Akmansdievsdrīzbūs22:00unmanbeidziesbonaparts").

(Niknais torents atrodams šeit)


Russian Circles - Empros

Uuun divas nedēļas vēlāk pēc This Is Hell albuma nāca pasaulē šis, iespējams (kā internets lēš), spēcīgākais Russian Circles garadarbs. Čikāgas postroka/postmetāla trijotne ar šo kaut kā "paķēra" uzreiz nekā Geneva un šito gan gribējas uzreiz te likt, kad tagad vairs īsti sajūtas nav tās pašas. Jebkurā gadījumā šis ir, iespējams, tuvākais, cik nu postmetālam esmu gatavs tuvoties. Albums ir tāds pēc dabas diezgan straujš ģitāra, bass un bungas bliež, cik var, bet tajā pašā laikā netraucē viens otram, bet komplimentē kopējajai (..jajaijajai) skaņai. Personīgi pašam mazliet par daudz, bet sava odziņa ir. Varbūt tāds Geneva kulmināciju rifu turpinājums tiek paņemts tālāk, nezinu. Lai vai kā laipni tiek gaidīti šie zvēri 12. aprīlī Rīgā.

(Slāvu izcelsmes bezstūri šeit)


Vildhjarta - Måsstaden

Nobeigšu šo apskatu smagi ar zviedru metālistiem - Vildhjarta. 29. novembrī "Vildhjarta ("wild heart") laida pasaulē savu pirmo (?) albumu. Zviedru Meshuggah vai "Kā būtu, ja Periphery uz visu grupu attīstītu vienu Y hromosomu?". Diezgan slepena/introverta grupa, šķietami izveidojusies 2005. gadā un pirmais taustāmais darbs iznācis tik 2009. gadā un tad tikai divas dziesmas. Pamatā progresīvais metāls ar savu Meshuggah djent, bet nav tā, ka šis būt neatlaidīgs rifu ložmetējs ar miljons ritmu pārejām. Šis albums ir tāds ar nelielu TDEP/Hunab Ku šīzi, kam bieži ļauj uzstādīt atmosfēru albumā, un nekur nesasteidz izvēlē, kad runa ir par ģitāru vai bungu partijām. Viens no albumiem, kuri, manuprāt, kaut kā būtu jānoklausās tās kompozīcijas dēļ vien, pat ja žanrs īsti nesaista. Gads nobeigts godam.

(kārtējais isoHunt links)

Par šo gadu es neko īsti laikam nevaru teikt, joprojām slapji sapnīši par Shora albumu, bet tas kā jau katru nakti, kad trīs asaru lāsītes nobirdinu spilvenā. Goes without saying. Vēl gaidāms ir jauns Tool un Cilice albums, bet nu vairāk nekas par šo gadu man nav zināms. Ja būs, gan jau ziņosim. Ar lielu nokavēšanos, bet ziņosim.

Title Fight - Shed

čau

Dažreiz man liekas, ka viss iespējamais pankroks jau ir nospēlēts, taču šad+tad uzrodas ansambļi, kam izdodas manu pesimistisko domu apgāzt. Un Title Fight tam ir labs piemērs.
Shed ir Pensilvānijas čaļu otrais pilnā garuma albums, kas iznāca šīs vasaras sākumā. Šite viņi turpina spēlēt pirmajā albumā dzirdamajā melodiskajā hācē ar "smeldzīti", kas ļoti labi piestāv rudenim. un poģirām. vai abiem kopā.
Vienai no albuma dziesmām ir sagādāts arī video klips:



Albumu vari iegūt, klikšķinot uz vāciņa.
Priekā!

Rosetta jaunā dziesma

Rosetta dod pasaulītei paklausīties savu jauno dziesmu no splita ar Junius, kas iznāks 27. septembrī. Links. Te arī links Junius dziesmai.

Hella - Tripper

čau

Gribēju visādus albumus te ielikt, taču līdz pierakstīšanai nonāk tikai šis. Jo ir pirmais septembris, laiks matemātikai!

Hella ir matemātiskā roka apvienība no Kalifornijas un Tripper ir viņu 5 pilnā garuma ieraksts. Jāpiezīmē, ka līdz šī albuma iznākšanai viņu viens no diviem pastāvīgajiem dalībniekiem - bundzinieks Zaks Hils ir palīdzējis materializēties arī vienam no interesantākajiem hiphopa(?) albumiem šogad un šajā dekādē - Death Grips - Exmilitary, kā arī spēlējis kaudzē citu projektu.

Šajā albuma Hella ir atgriezušies pie divu cilvēku sastāva (kas ir to oriģinālais un -subjektīvi- labākais formējums), un ierakstījuši albumu Hellas labākajās tradīcijās. Lai gan vairs nav tas lo-fi efekts, kāds bija senāk; tagad skan patiesi jaudīgi. Ja tu domā, ka pašmāju Parara taisa `inčīgi un forši`, tad paklausies šo. Tev patiks.

Lūk viena dziesma no albuma. Iespējams, ar mierīgākām bungām nekā citur, bet tāpat lieliska:



Links zem vāciņa,
-Priekā!

Circle Takes The Square - Rites of Initiation EP

oh hai

Nu tad tā.. Pirms dienām pasaulē tika laista pasaulē Circle Takes The Square pirmā nodaļa no Decompositions: Vol I - Rites of Initiation EP. Pēc sazin' cik gadu gaidīšanas āmīšu screamo spēkrats ir devis pavisam jaunu dvesmu no savas daiļrades, iepriekš jau dodot iespēju nobaudīt savā bandcamp profilā.

Kur agrāk bija maniakāls un nerimstošs ātrums, tagad vietā ir nākušas uzmanīgāk ieliktas ģitāras partijas, lenāka plūsma un melodiskas starpspēles. Bet tas nebūt nenozīmē, ka šis albums ir memmīšiem domāts. Lai gan albums ir paņemts par kādu latiņu mierīgāks, te ir daļa sludge ietekmes. Smagie rifi padara šo EP par vēl jo lielāku emocionālu spēkstaciju, kuras sāls netikai slēpjas atsevišķos rifos, bet arī, līdzīgi kā Tesas heartbeatsfromthesky, dziesmu kārtībā, kas būtu attiecīgajā secībā jābauda. CTTS ir noteikti ienākuši jaunā muzikālā teritorijā un paplašinājuši savu komponēšanas māku.

Jā, Circle Takes The Square un sludge - divas lietas, kurām vajadzētu (man) reāli besīt, ir kaut kā saplūdušas skaistā sinerģijā. Gadās.

|Droši paklausies viņus bandcamp profilā un lejuplādē, spiežot uz bilžas.|

Circle Takes The Square jaunā dziesma

Man liekas, šī ziņa būtu attiecīgā, lai sāktu atkal kaut ko te darīt/rakstīt.

Slavenā amerikāņu screamo blice Circle Takes The Square ielikuši internetā dziesmu 'Ways of Ever-Branching Paths' no gaidāmā albuma Decompositions: Vol I, kas būs arī daļā no drīzāk gaidāmā EP Rites of Initiation, kas ir domāta kā daļa no visa Decomposition projekta. (Vai es izteicos neskaidri?) EP gaidāms jau 23. augustā, bet pats projekta, tā teikt, pirmais sējums gan tikai novembrī.

Spied te, lai baudītu labumus.

Bomb the Music Industry! - Vacation

Bomb the Music Industry!'s millionth billionth album attempts to spout doe-eyed optimism at a bar past last call, while the rest of the patrons are fighting about religion and politics like anybody fucking gives a shit.

--quote unquote records

Longailendas kolektīvs Bomb the Music Industry! pavisam nesen laida klajā savu sesto pilna garuma albumu. Iepriekšējos albumos viņiem bija garāžā ierakstīts, haotisks un pozitīvs skapanks ar visiem iespējamajiem instrumentiem, kurus vien varēja savākt. Bet tas bija senāk.
Jaunais albums ir nostrādāts un nopulēts studijā līdz pēdējam; tam ir mānīgs nosaukums "Vacation", taču tas nebūs atvaļinājuma ballītes saundtreks, kā viņu agrīnie ieraksti (ja vien tava atvaļinājuma ballīte nav viskijs un tā inducētas pārdomas par dzīvi).
Turpinot iepriekšējā albumā Adults!!! iesākto skanējumu, viņi turpina radīt savu "ceturtdaļmūža krīzes indīroku"™, ar tekstiem, kas ir labāki par visiem mikrafona ierakstu dzejnieku darbiem kopā. Un pavisam iespējams, ka viņu nākamajā Eiropas koncerttūrē būs vairāk dziesmu ar šķiltavām gaisā nekā ar mošpitiem.
Bet tagad esmu ticis skaidrībā, ka viņi ir mana mīļākā skapank grupa, kas skapank vairs vispār nespēlē. Bet neskatoties uz visu to albums ir patiesi lielisks un vismaz manā plejlistē jau noteikti, tiks atklausīts tā kārtīgi.

Albuma pirmajam singlam(?), kas tika izdots pērnā gada rudenī ir safilmēts arī klipiņš:



Dziesmu vārdi + lejupielāde - zem vāciņa! Jo šis albums (tāpat kā visi iepriekšējie) ir pieejams par velti. Priekā!