2011. gada labumiņš

Dātad...

No veļu valsts zemākā slāņa atgriežas šis blags ar kaut kādu pārskatu mjūzekā, kas bija pagājšgad. Nu tāds pārskrējiens ar aci par to, kas saspicēja ausi (man). Ja biji palaidis garām, 7% apinītis jau ar citu sabiedroto šo to par pagājušo gadu pastāstīja. Spied te, lai baudītu ar skaņu efektiem bagātu humoru.

Pārmaiņas pēc - hronoloģiski

*bungu rīboņa*

Title Fight - Shed

Pēdējais raksts pirms pauzes un vienīgais, kam es pilnīgi piekritu komrāda podkāstiņā. Nezinu, vai visi fani ir starā par atkāpi no grupas poppanka saknēm, bet šeit ir savs smeķis.

(Raksts par titulcīņu ar mazāku lakonisma devu)

Frank Turner - England Keep My Bones

"Heaven take thy soul, but England keep my bones"

Ar šo albumu ir bijis baigi. Pirms to izdeva, tika palaistas pāris dziesmas pa radio I Am Disappeared un vēlāk kaut kad Peggy Sang The Blues. Abas dziesmas radīja kaut kādu bažu, pirmā, lai gan diezgan lipīga un patīkama, nedaudz par saldu pat *priekš* Frenka un otra ir bija tāda.. meh, normāli vārdi, aizmirstams meldiņš. Skatoties dziesmu sarakstā, pamanīju I Still Believe, kas jau tā kā atklausīta bija no Rock & Roll EP un, rakņājoties pa internetiem, dzirdēta bija arī Glory Hallelujah (yes, there is no God, but must we sing about this for the 12154th time?). Lejuplādēju, paklausījos, biju vīlies gandrīz visā.. Bet.. sasodīts.. šis albums kaut kā atrada ceļu uz manu serdi. Es nezinu, vai "repetīcija" vai kas te, bet šajā albumā laikam jāieklausās labāk, lai tiešām varētu izbaudīt. Atkal vārdi šeit lielu artavu dod, tāds pats gadījums, kā dažas citas Frenka dziesmas, kas tikai pēc laika atrod ceļu uz manu vitāli svarīgo asins pumpējošo orgānu. Nedaudz dzimtenes - Anglijas mīlestības motīvs šeit arī iepīts dziesmās (un varbūt tāpēc nosaukums), kas, iespējams, varētu atsvešināt klausītāju.. bet tā galīgi nešķiet. Frenks nešķiet dziesmās nekāda attāla rokzvaigzne, bet vairāk tāds pats parast mirstīgais, kam ir bijušas savas uzvaras un likstas kā citiem, līdz ar to ir vieglāk iejusties viņa lomā (pretstatā par populārajiem mūziķiem un viņu balādēm par luksus precēm un gaidāmo harēmu mājās) un dalīt prieku par ne tik sev tuvo dzimteni.

(Torenta links)


Circle Takes The Square - Rites Of Initiation EP

Sen gaidīts pārsteigums no ASV screamo leģendas
(Raksts par albumu)


This Is Hell - Black Mass

Thrashy hardcore reporting in. Kaut kad pirms gadiem diviem Fluff festa organizatori grupu aprakstā izteicās par šo kā in your face hc blici. Nu lūk, šī blice kļuva vēl jo vairāk in your face. Kārtīga sauja ar Slayer tipa smagumiņu labi iet pie šīs grupas. Vietām gan nedaudz par daudz to 80-to gadu smeķa ir ar to metāliņu tas gan, bet savos labajos brīžos viņi plēš ka maz neliekas. Labs albums, ja gribas kaut ko motivējošu skriešanai pa vakariem (bez gopstop un "Akmansdievsdrīzbūs22:00unmanbeidziesbonaparts").

(Niknais torents atrodams šeit)


Russian Circles - Empros

Uuun divas nedēļas vēlāk pēc This Is Hell albuma nāca pasaulē šis, iespējams (kā internets lēš), spēcīgākais Russian Circles garadarbs. Čikāgas postroka/postmetāla trijotne ar šo kaut kā "paķēra" uzreiz nekā Geneva un šito gan gribējas uzreiz te likt, kad tagad vairs īsti sajūtas nav tās pašas. Jebkurā gadījumā šis ir, iespējams, tuvākais, cik nu postmetālam esmu gatavs tuvoties. Albums ir tāds pēc dabas diezgan straujš ģitāra, bass un bungas bliež, cik var, bet tajā pašā laikā netraucē viens otram, bet komplimentē kopējajai (..jajaijajai) skaņai. Personīgi pašam mazliet par daudz, bet sava odziņa ir. Varbūt tāds Geneva kulmināciju rifu turpinājums tiek paņemts tālāk, nezinu. Lai vai kā laipni tiek gaidīti šie zvēri 12. aprīlī Rīgā.

(Slāvu izcelsmes bezstūri šeit)


Vildhjarta - Måsstaden

Nobeigšu šo apskatu smagi ar zviedru metālistiem - Vildhjarta. 29. novembrī "Vildhjarta ("wild heart") laida pasaulē savu pirmo (?) albumu. Zviedru Meshuggah vai "Kā būtu, ja Periphery uz visu grupu attīstītu vienu Y hromosomu?". Diezgan slepena/introverta grupa, šķietami izveidojusies 2005. gadā un pirmais taustāmais darbs iznācis tik 2009. gadā un tad tikai divas dziesmas. Pamatā progresīvais metāls ar savu Meshuggah djent, bet nav tā, ka šis būt neatlaidīgs rifu ložmetējs ar miljons ritmu pārejām. Šis albums ir tāds ar nelielu TDEP/Hunab Ku šīzi, kam bieži ļauj uzstādīt atmosfēru albumā, un nekur nesasteidz izvēlē, kad runa ir par ģitāru vai bungu partijām. Viens no albumiem, kuri, manuprāt, kaut kā būtu jānoklausās tās kompozīcijas dēļ vien, pat ja žanrs īsti nesaista. Gads nobeigts godam.

(kārtējais isoHunt links)

Par šo gadu es neko īsti laikam nevaru teikt, joprojām slapji sapnīši par Shora albumu, bet tas kā jau katru nakti, kad trīs asaru lāsītes nobirdinu spilvenā. Goes without saying. Vēl gaidāms ir jauns Tool un Cilice albums, bet nu vairāk nekas par šo gadu man nav zināms. Ja būs, gan jau ziņosim. Ar lielu nokavēšanos, bet ziņosim.

2010. gada knapi-mega tops/lietas, ko nevajadzēja palaist garām

Tātad beidzot kaut kādu tradīciju labad - raksts, kas nevienam neinteresē jeb "topiņš". Nu labi, kārtot jau tiešām nekārtošu (nedod dievs šeit raksti iegūs kaut kādu kvalitātes līmeni), bet tātad šinī gadā ļoti atzīmējamais.

Kā aizpagājšgad, tā arī pagājšgad maz Latvijas produkta klausīju un daudz nepiesaistīja, BET, ja kaut kas tiešām labs bija Latvijā, tad viens no tiem varēja būt

Židrūns - Dzeltenbaltdzeltenais

Jauns gads un jauna, forša relīze caur SKYR izdevējkompāniju (iepriekšējā gadā tā bija "Jūtīgs un atdalīts" no 100 baltas dvēseles). Neesmu dzirdējis daudz no vecā materiāla un salīdzināt nevaru, bet Židrūns spēlē tādu enerģisku indie rock, varbūt mazliet ar tādu vecā pankroka piegaršu, un kā pati mūzika tā arī vārdi ir ar savu piedūrienu, ievērpjot bikiņ pagalma žargonu, un piedziedājumi kā "Ai, man tie savējie jau besī! viņi visu laiku tikai savas štelles kruķī.." tiešām liek pasmaidīt. Lejuplādi gan nedošu, mudināšu atbalstīt mazliet atkal.

Re, ieskats motivācijai.

010. gada vērā ņemamie ārzemju ieraksti

Jónsi - Go

Paņemot pauzi ar Sigur Rós, Þór “Jónsi” Birgisson ar savu dzīvesbiedru Aleksu Somersu aizsāka Jónsi projektu. Sākumā laižot 'Riceboy Sleeps' 2009. gadā, kas bija vairāk tāds fona ambient albums, un vēlāk debijas albumu Go", kur nedaudz sērīgo un garo melodiju vietā nāk vietā mazliet pop'īgs, ātrs un pozitīvs post-roks ar savu folk piegaršu. Nebūtu brīnums, ja tiklīdz tu atvērtu albuma vāku un dūjas izlidotu uz saulrietu un varavīksnes sāktu tecēt uz grīdas. Vienīgais gabals (un tas nemaz nav slikti), kas tiešām atgādina par Sigur Rós ir tik pēdējais gabals 'Hengilás' ar lēnu orķestra pavadījumu un Jónsi vokālu, tā pārsvarā viss tur saulains un pozitīvs kā Disneja multenē, kur putni čivina un strautiņs čalo.

(Torents)

Frank Turner - Rock & Roll EP

Spēlē šķietami visu, kas uz sirds un tur arī laikam tā burvība.
(rakstiņš par EPu ar lejuplādi)

Paul Baribeau - Unbearable

Es būtībā gribu atkārtot visu ko 7% apinītis teica.
(Raksts un lejuplāde)


Deftones - Diamond Eyes

Galīgi nav pagrīdes mūzika, bet tomēr apsveicami, ka kopš 1995. gada spējuši izsist nišu sev uz skatuves. Pamazām no nu-metal vilņa pārejot uz vairāk atmosfēriskāku skanējumu un zemāk noskaņotajām ģitārām, ar "White Pony" (viņu vislabākais albums EVAAAR) albumu viņi noteica savu autentiskumu turpmākajā skanējumā. UN kamēr 'Deftones' (self-titled albums), iespējams, palika "White Pony" ēnā un "Saturday Night Wrist" bija tāds vairāk gaisīgāks un sterilāks no smagumiņa, "Diamond Eyes" šķietami ir sasniedzis to pašu ģenialitāti, kas bija "White Pony" albumā. Vietām internetos tiek minēts, ka ir pat labāks, bet tas kā kuram. Svarīgākais ir tas, ka tie ir Deftones un tev būs viņus cienīt. Fans vai nē, bet man liekas, katrs var atrast kaut vienu sev sirdij tuvu Deftones gabalu.

(Deftorents)

Šogad ceru sagaidīt Shora 2008. gadā un vēlāk arī pagājšgad solīto albumu, kā arī aprīlī gaidāms Explosions In The Sky "Take Care, Take Care, Take Care" albums.

Frank Turner - Rock & Roll EP

Šodien iznāk Frenka Tērnera 'Rock & Roll' EP. Piecas foršas dziesmas ar savu prieku un ar savu dzīves rūgtumiņu, kā jau vienmēr. Parasti neesmu no tiem, kas diži klausās vārdos, bet Frenkam sanāk. Nekas divdomīgs un pārpilns ar epitetiem, bet vienkārši cilvēcīgā valodā spēj pasniegt spēcīgu domu vai sērīgu stāstu un tur tā puse Frenka šarma. Vienkāršas, bet sirsnīgas un patiesas dziesmas, kas nav tas pats, kas izp!rst pāris akordus un iebliezt kaut kādus tekstus un lai jau skan pa radio.

Re, spied te, lai skatītos video klipu dziesmai 'I Still Believe'.

/ Uz|zem biužuka albumiņš /

Defiance, Ohio - Midwestern Minutes

Grupai Defiance, Ohio (kuri īstenībā ir no Kolumbusas, Ohaiō) nesen iznāca jauns ieraksts. D.O. Viena no visjaudīgākajām folkpanka brigādēm, kas taisa melodiskas dziesmas ar klavierēm, visādiem stīgu instrumentiem un pūšamajiem. Skanējums ir mazliet mainījies no viņu senākajiem albumiem, vairs nav tādas garāžas ierakstu skaņas. Izdots uz panku apgāda No Idea Records. Rekur dziesma ieskatam no Vidējo rietumu minūtēm:

Paul Baribeau - Unbearable

Čau

Singer-songraiterim Polam Beribo ir iznācis jauns albums. Kā jau viņa albumos ierasts, te ir 10 mazdziesmiņas par neveiksmīgām mīlestībām un personīgām likstām (bet ne tā banāili vai fml-īgi). Patiks visiem Frenka Tērnera cienītājiem un Plan-It-X izdevniecības faniem (kas vairumā gadījumu ir vieni un tie paši cilvēki :D ). Nē, nopietni, Beribo ir labais. Ja ar jauno albumu ir par īsu, tad viņam ir vēl 2 albumi un viens Brūsa Springstīna koveralbums, varu arī ar tiem padalīties.

Rekur viena dziesma no albuma:

Priekā! albums zem bildes.

Frank Turner - Poetry of the Deed

Britu trubadūrs sāk novecot, un pats to arī atzīst „this year it’s clear we’re getting older and it shows”. Taču tas nenozīmē, ka viņam vairs nav, ko teikt. Tas nenozīmē, ka viņš pamet mūziku un pievēršas biznesam.

Frenks atgriežas pēc gada klusēšanas tikpat svaigs, tikpat asprātīgs kā iepriekš! Jā, turpinot „Love, Ire and Song” albuma tēmu, viņš runā par nostabilizēšanos un sevis atrašanu, par aizmirstiem draugiem („Live fast die old”, „Dan’s song"), ģimeni („Faithful son”), mīlestību („The fastest way back home”) un ar „Try this at home” aicina „nodzēst zvaigznes” un pašiem kļūt par DIY mūziķiem.

Tērners nav tavs kārtējais dzērājs, kas neredz neko ap sevi. Viņš sajauc vēsturi(„Journey of the magi”, „Sons of liberty”) ar apbrīnojami novērotu ikdienu („Sunday nights”) dzejā un melodijās, kas ar laiku saaug ar klausītāju.

Lai arī mediji peļ šo albumu par pārcenšanos būs aktuālam, pēriens uzstāj, lai tu to noklausies!

/.torrent links zem vāciņa/

Andew Jackson Jihad

Only God Can Judge Me!

Operation Stackola

Tavai uzmanībai piedāvāju divus albūmus no Andrew Jackson Jihad - jauneklis ar akustisko ģitāri un pāris viņa draugi, kuri itkā pa jokam un caur smukām dziesmām parāda bezpriģelus pasaulē. `Mums vajag naudu, lai izdzīvotu, lai gan mēs paši dziedam ka īstiem pankiem tā neklājas teikt`. Izdevuši savus ierakstus ir gan zem asian man records (alkaline trio u.c.) un plan-it-x (visādi folkpanku dauzoņas), lai gan tas ir mazsvarīgi, jo viņu varenās lirikas te ir daudz svarīgākas :)


Spied uz bildītēm, lai dabūtu albumus (ja prasās vēl, tad piesakies komentāros)

Karl Blau - Nature's Got Away

Kārls ir viens no (šķiet) retajiem dziesminiekiem, kurš dzīvo ārpus visa garlaicīgā un pierastā (arī indī šmindī pasaulē) un sacer, to kas pašam tīk. Garāžīgi interesantās psihodēļiskās dziesmiņās par pūķiem un lakstīgalu diētām varētu ļoti labi iederēties Easy Rider filmā. Katrā ziņā viens saulains+silts albums laikam, kad ielas klāj dzeltenais sniegs! (!spied uz vāciņa!)

viņš arī lieto maispeisu.

Tom Gabel - Heart Burns

Tu varbūt esi dzirdējis Against Me!. Ne, tu viņus pavisam noteikti esi dzirdējis. Nu lūk, viņu solists ar visādi deformēto (un forši skanošo!) balsi ir izdevis solo EP albumiņu. Ja neskaita vienu dziesmu, kur skan diezgan savādas reperu bungu mašīnītes fonā, tad albums ir sanācis tīri labs (arī priekš AM! albuma). Bet, klausies un spried nu pats. (Kā parasti: klik klik uz bildītes).

Toms arī ir maispeisā un šite masivā singalongā.

Priekā!

Izdots: 2008. gada 28. oktobrī
Skan līdzīgi kā: Against Me! pirms pāris gadiem, akustiski-elektrisks džeks ar pacilājošām dziesmām, pankroks pie ugunskura