2011. gada labumiņš

Dātad...

No veļu valsts zemākā slāņa atgriežas šis blags ar kaut kādu pārskatu mjūzekā, kas bija pagājšgad. Nu tāds pārskrējiens ar aci par to, kas saspicēja ausi (man). Ja biji palaidis garām, 7% apinītis jau ar citu sabiedroto šo to par pagājušo gadu pastāstīja. Spied te, lai baudītu ar skaņu efektiem bagātu humoru.

Pārmaiņas pēc - hronoloģiski

*bungu rīboņa*

Title Fight - Shed

Pēdējais raksts pirms pauzes un vienīgais, kam es pilnīgi piekritu komrāda podkāstiņā. Nezinu, vai visi fani ir starā par atkāpi no grupas poppanka saknēm, bet šeit ir savs smeķis.

(Raksts par titulcīņu ar mazāku lakonisma devu)

Frank Turner - England Keep My Bones

"Heaven take thy soul, but England keep my bones"

Ar šo albumu ir bijis baigi. Pirms to izdeva, tika palaistas pāris dziesmas pa radio I Am Disappeared un vēlāk kaut kad Peggy Sang The Blues. Abas dziesmas radīja kaut kādu bažu, pirmā, lai gan diezgan lipīga un patīkama, nedaudz par saldu pat *priekš* Frenka un otra ir bija tāda.. meh, normāli vārdi, aizmirstams meldiņš. Skatoties dziesmu sarakstā, pamanīju I Still Believe, kas jau tā kā atklausīta bija no Rock & Roll EP un, rakņājoties pa internetiem, dzirdēta bija arī Glory Hallelujah (yes, there is no God, but must we sing about this for the 12154th time?). Lejuplādēju, paklausījos, biju vīlies gandrīz visā.. Bet.. sasodīts.. šis albums kaut kā atrada ceļu uz manu serdi. Es nezinu, vai "repetīcija" vai kas te, bet šajā albumā laikam jāieklausās labāk, lai tiešām varētu izbaudīt. Atkal vārdi šeit lielu artavu dod, tāds pats gadījums, kā dažas citas Frenka dziesmas, kas tikai pēc laika atrod ceļu uz manu vitāli svarīgo asins pumpējošo orgānu. Nedaudz dzimtenes - Anglijas mīlestības motīvs šeit arī iepīts dziesmās (un varbūt tāpēc nosaukums), kas, iespējams, varētu atsvešināt klausītāju.. bet tā galīgi nešķiet. Frenks nešķiet dziesmās nekāda attāla rokzvaigzne, bet vairāk tāds pats parast mirstīgais, kam ir bijušas savas uzvaras un likstas kā citiem, līdz ar to ir vieglāk iejusties viņa lomā (pretstatā par populārajiem mūziķiem un viņu balādēm par luksus precēm un gaidāmo harēmu mājās) un dalīt prieku par ne tik sev tuvo dzimteni.

(Torenta links)


Circle Takes The Square - Rites Of Initiation EP

Sen gaidīts pārsteigums no ASV screamo leģendas
(Raksts par albumu)


This Is Hell - Black Mass

Thrashy hardcore reporting in. Kaut kad pirms gadiem diviem Fluff festa organizatori grupu aprakstā izteicās par šo kā in your face hc blici. Nu lūk, šī blice kļuva vēl jo vairāk in your face. Kārtīga sauja ar Slayer tipa smagumiņu labi iet pie šīs grupas. Vietām gan nedaudz par daudz to 80-to gadu smeķa ir ar to metāliņu tas gan, bet savos labajos brīžos viņi plēš ka maz neliekas. Labs albums, ja gribas kaut ko motivējošu skriešanai pa vakariem (bez gopstop un "Akmansdievsdrīzbūs22:00unmanbeidziesbonaparts").

(Niknais torents atrodams šeit)


Russian Circles - Empros

Uuun divas nedēļas vēlāk pēc This Is Hell albuma nāca pasaulē šis, iespējams (kā internets lēš), spēcīgākais Russian Circles garadarbs. Čikāgas postroka/postmetāla trijotne ar šo kaut kā "paķēra" uzreiz nekā Geneva un šito gan gribējas uzreiz te likt, kad tagad vairs īsti sajūtas nav tās pašas. Jebkurā gadījumā šis ir, iespējams, tuvākais, cik nu postmetālam esmu gatavs tuvoties. Albums ir tāds pēc dabas diezgan straujš ģitāra, bass un bungas bliež, cik var, bet tajā pašā laikā netraucē viens otram, bet komplimentē kopējajai (..jajaijajai) skaņai. Personīgi pašam mazliet par daudz, bet sava odziņa ir. Varbūt tāds Geneva kulmināciju rifu turpinājums tiek paņemts tālāk, nezinu. Lai vai kā laipni tiek gaidīti šie zvēri 12. aprīlī Rīgā.

(Slāvu izcelsmes bezstūri šeit)


Vildhjarta - Måsstaden

Nobeigšu šo apskatu smagi ar zviedru metālistiem - Vildhjarta. 29. novembrī "Vildhjarta ("wild heart") laida pasaulē savu pirmo (?) albumu. Zviedru Meshuggah vai "Kā būtu, ja Periphery uz visu grupu attīstītu vienu Y hromosomu?". Diezgan slepena/introverta grupa, šķietami izveidojusies 2005. gadā un pirmais taustāmais darbs iznācis tik 2009. gadā un tad tikai divas dziesmas. Pamatā progresīvais metāls ar savu Meshuggah djent, bet nav tā, ka šis būt neatlaidīgs rifu ložmetējs ar miljons ritmu pārejām. Šis albums ir tāds ar nelielu TDEP/Hunab Ku šīzi, kam bieži ļauj uzstādīt atmosfēru albumā, un nekur nesasteidz izvēlē, kad runa ir par ģitāru vai bungu partijām. Viens no albumiem, kuri, manuprāt, kaut kā būtu jānoklausās tās kompozīcijas dēļ vien, pat ja žanrs īsti nesaista. Gads nobeigts godam.

(kārtējais isoHunt links)

Par šo gadu es neko īsti laikam nevaru teikt, joprojām slapji sapnīši par Shora albumu, bet tas kā jau katru nakti, kad trīs asaru lāsītes nobirdinu spilvenā. Goes without saying. Vēl gaidāms ir jauns Tool un Cilice albums, bet nu vairāk nekas par šo gadu man nav zināms. Ja būs, gan jau ziņosim. Ar lielu nokavēšanos, bet ziņosim.

Title Fight - Shed

čau

Dažreiz man liekas, ka viss iespējamais pankroks jau ir nospēlēts, taču šad+tad uzrodas ansambļi, kam izdodas manu pesimistisko domu apgāzt. Un Title Fight tam ir labs piemērs.
Shed ir Pensilvānijas čaļu otrais pilnā garuma albums, kas iznāca šīs vasaras sākumā. Šite viņi turpina spēlēt pirmajā albumā dzirdamajā melodiskajā hācē ar "smeldzīti", kas ļoti labi piestāv rudenim. un poģirām. vai abiem kopā.
Vienai no albuma dziesmām ir sagādāts arī video klips:



Albumu vari iegūt, klikšķinot uz vāciņa.
Priekā!

Hella - Tripper

čau

Gribēju visādus albumus te ielikt, taču līdz pierakstīšanai nonāk tikai šis. Jo ir pirmais septembris, laiks matemātikai!

Hella ir matemātiskā roka apvienība no Kalifornijas un Tripper ir viņu 5 pilnā garuma ieraksts. Jāpiezīmē, ka līdz šī albuma iznākšanai viņu viens no diviem pastāvīgajiem dalībniekiem - bundzinieks Zaks Hils ir palīdzējis materializēties arī vienam no interesantākajiem hiphopa(?) albumiem šogad un šajā dekādē - Death Grips - Exmilitary, kā arī spēlējis kaudzē citu projektu.

Šajā albuma Hella ir atgriezušies pie divu cilvēku sastāva (kas ir to oriģinālais un -subjektīvi- labākais formējums), un ierakstījuši albumu Hellas labākajās tradīcijās. Lai gan vairs nav tas lo-fi efekts, kāds bija senāk; tagad skan patiesi jaudīgi. Ja tu domā, ka pašmāju Parara taisa `inčīgi un forši`, tad paklausies šo. Tev patiks.

Lūk viena dziesma no albuma. Iespējams, ar mierīgākām bungām nekā citur, bet tāpat lieliska:



Links zem vāciņa,
-Priekā!

Circle Takes The Square - Rites of Initiation EP

oh hai

Nu tad tā.. Pirms dienām pasaulē tika laista pasaulē Circle Takes The Square pirmā nodaļa no Decompositions: Vol I - Rites of Initiation EP. Pēc sazin' cik gadu gaidīšanas āmīšu screamo spēkrats ir devis pavisam jaunu dvesmu no savas daiļrades, iepriekš jau dodot iespēju nobaudīt savā bandcamp profilā.

Kur agrāk bija maniakāls un nerimstošs ātrums, tagad vietā ir nākušas uzmanīgāk ieliktas ģitāras partijas, lenāka plūsma un melodiskas starpspēles. Bet tas nebūt nenozīmē, ka šis albums ir memmīšiem domāts. Lai gan albums ir paņemts par kādu latiņu mierīgāks, te ir daļa sludge ietekmes. Smagie rifi padara šo EP par vēl jo lielāku emocionālu spēkstaciju, kuras sāls netikai slēpjas atsevišķos rifos, bet arī, līdzīgi kā Tesas heartbeatsfromthesky, dziesmu kārtībā, kas būtu attiecīgajā secībā jābauda. CTTS ir noteikti ienākuši jaunā muzikālā teritorijā un paplašinājuši savu komponēšanas māku.

Jā, Circle Takes The Square un sludge - divas lietas, kurām vajadzētu (man) reāli besīt, ir kaut kā saplūdušas skaistā sinerģijā. Gadās.

|Droši paklausies viņus bandcamp profilā un lejuplādē, spiežot uz bilžas.|

Bomb the Music Industry! - Vacation

Bomb the Music Industry!'s millionth billionth album attempts to spout doe-eyed optimism at a bar past last call, while the rest of the patrons are fighting about religion and politics like anybody fucking gives a shit.

--quote unquote records

Longailendas kolektīvs Bomb the Music Industry! pavisam nesen laida klajā savu sesto pilna garuma albumu. Iepriekšējos albumos viņiem bija garāžā ierakstīts, haotisks un pozitīvs skapanks ar visiem iespējamajiem instrumentiem, kurus vien varēja savākt. Bet tas bija senāk.
Jaunais albums ir nostrādāts un nopulēts studijā līdz pēdējam; tam ir mānīgs nosaukums "Vacation", taču tas nebūs atvaļinājuma ballītes saundtreks, kā viņu agrīnie ieraksti (ja vien tava atvaļinājuma ballīte nav viskijs un tā inducētas pārdomas par dzīvi).
Turpinot iepriekšējā albumā Adults!!! iesākto skanējumu, viņi turpina radīt savu "ceturtdaļmūža krīzes indīroku"™, ar tekstiem, kas ir labāki par visiem mikrafona ierakstu dzejnieku darbiem kopā. Un pavisam iespējams, ka viņu nākamajā Eiropas koncerttūrē būs vairāk dziesmu ar šķiltavām gaisā nekā ar mošpitiem.
Bet tagad esmu ticis skaidrībā, ka viņi ir mana mīļākā skapank grupa, kas skapank vairs vispār nespēlē. Bet neskatoties uz visu to albums ir patiesi lielisks un vismaz manā plejlistē jau noteikti, tiks atklausīts tā kārtīgi.

Albuma pirmajam singlam(?), kas tika izdots pērnā gada rudenī ir safilmēts arī klipiņš:



Dziesmu vārdi + lejupielāde - zem vāciņa! Jo šis albums (tāpat kā visi iepriekšējie) ir pieejams par velti. Priekā!

Death is Not Glamorous - Spring Forward

čau

nebiju šeit neko licis iekšā kopš aprīļa, lai gan jaunas & labas mūzikas, ar ko padalīties, ir pietiekami. jāsāk likt šeit labākais & svaigākais!

Death is Not Glamorous ir melodiskā hārdkora apvienība no Oslo (tas ir Norvēģijā!) un Spring Forward ir viņu jaunākais veikums, kas iznācis šīs vasaras sākumā. šeit viņi turpina jau iemīto taciņu un raksta labākajās žanra tradīcijās ieturētu melodisko hārdkoriņu (ar inspirācijām no Lifetime, Shook Ones un citiem līdzīgiem). Sanācis viņiem ir ļoti forši & gribas klausīties atkal un atkal!

Lūk arī tituldziesmas video:


Viņu bandcamp lapā var iegūt arī gabalus no vecākiem albumiem (¡par velti!)
& Paldies Aicim par daunloudlinku!

Converge/Dropdead splits

21. jūnijā šis splits būs izdots. Converge jau stādīt priekšā laikam nevajag. Long story short - čaļi draugos ar tikpat veciem hardcore veterāniem kā Dropdead. Šie čalīsi spēlē tādu riktīgi nikno hc ar pacifistu dzeju. It kā nav vairs, ko īpaši minēt,- Dropdead - crust hardcore/punk, Converge - Converge.

|Albums tur kur parasti|

Stearica - Stearica Invades Acid Mothers Temple

*Shameless self-bump*

Ok, pagāja gana labs laiks līdz beidzot šo saņēmos te iesviest, par kuru arī bija baigās cerības, ka šī būs viena no 2010. gada mūzikas bombām.

Tātad - backstory's - Stearica ir grupa no Itālijas, kas tika noformēta 1997. gadā. Pienāk 2008. gads, un beidzot tiek laists pasaulē viņu pirmais studijas albums "Oltre", kas bija diezgan interesants un, pat, avantgardisks albums. Kā koncertos, tā arī albumā šis trio piedāvāja baigo efektu un vairāku instrumentu klāstu. Nebija standarta taciņā iemītais sērīgums, bet vairāk tāda ambienta noskaņa ar fantastisku ģitāru un vietām sintezatora partijām. Viens no tiem albumiem, kuru, manuprāt, vajag klausīties kā veselu kopumu, lai tiešām izbaudītu to ceļojumu, ko šamie sniedz.

Jebkurā gadījuma pietiks man apskaut tā albuma riekstus un sākt mazliet pastāstīt par viņu pēdējo meistardarbu ar japāņu noise/psihodēlijas māsteriem Acid Mothers Temple (LOLMĀMIŅDIENA). Atslēgas vārds laikam te arī būs .. acid (?), jo šķiet, ka šito varētu baudīt tik mazliet intoksitētā stāvoklī un, iespējams, ar kādu video projektēšanu. It kā idejas albumam ir bijušas, bet viss šķiet nedaudz vājš, jo vairs neizceļas ar tādu virtuozu smeķi kā "Oltre", uz ko, iespējams, var piemiegt ar aci, jo šis ir bijis nedaudz uz jam session tendēts ieraksts. Vietām diezgan nogurdinošs albums, tā kā dažreiz šķiet, ka tā ir kaut kāda grupu gaiļu cīņa nevis albums, bet ir brīži, kad abiem sanāk kaut cik pieklājīga sinerģija, tāpēc nevar teikt, ka albums pilnībā izgāzies, un uzmest aci iedvesmai un interesei gan jau var.

Stearica - Warp Lag


|Zem vāka gan Oltre, gan perversija ar skābju mātītēm|

Trap Them - Darker Handcraft

Atsaucoties uz iepriekšējo ierakstu - vualā! Mūzika tavam testosterona līmenim.

Atzīta par vienu no aizkaitinātākajām (superīgs vārds, zinu) grupām uz šīs planētas ASV blice Trap Them no Salemas, Ņū Hempšairas (un smieklīgas sakritības pēc - Converge no šīs pašas pilsētas arī nākuši) spēlē tādu riktīgi spēcīgo hardcore'u, piedevās liekot nedaudz crust un grind ietekmes agresijā un nedaudz Every Time I Die stiliņu rokenrolam. Kaut kad pavasarī arī iznāca šis albums

UN

ja ir kāda blice, kas intensitātē varētu mērīties ar Converge, tad tie būtu šie čaļi.

.. lai gan iepriekšējos albumos varēja manīt vairāk Converge tipa intensitātes, kas šķita arī vairāk tuvāk hardcore'am. Tāpēc jāskatās, ko prasās dotajā brīdī. Ja gribas Every Time I Die ar sakostiem zobiem un nihilismu, ķer ciet. Ja esi atklausījies ETID, tad mazāk tā būs iepriekšējos albumos. Albumam tagad gan kvalitātē step-up's baigais, bet ar visu ETID/Cancer Bats rokenrola piegaršu albums šķietami ātri sāk nierēs/aknās sēdēt, tāpēc ,vai varētu piekrist populārajam uzskatam, ka šis ir viņu labākais sniegums un teikt: "This album rapes", nezinu.

Jebkurā gadījumā tāds jaunums, tāda "gaļa" mums te, tā kā beidz šmorēt kotletes, uzliec šito un jūti kā spalvas aug uz krūtīm (meitenēm stiprāks rokasspiediens būs).

Pirmā dziesma albumā

|Zem vāka tevi albums gaida|

The Dillinger Escape Plan jaunais kavers

Bazinga!

Nesen iznāca tāda first-person shooter spēle "Homefront", un parasti jau būtu vienalga, bet skaņu celiņš šai spēlei tāds īpašs - visādas vecas dziesmas par kara tēmu, kuras atspēlē mūsdienu smagās mūzikas skatuves zvaigznes. Bez mathcore supervaroņiem TDEP ir arī tādas blices kā nīstākā deathcore grupa pasaulē/breikdaunu karalienes Oceano, powerjesus metal blice As I Lay Dying un viena no stingrākajām metalcore blicēm, kas vispār varētu būt, Misery Signals [atkāpe: ļoti, nu ļoti iesakāma un svaiga dvesma beigtajā un nu jau gandrīz aizmirstā metalcore žanrā]
Celiņsaraksts:

1. "War Ensemble" - As I Lay Dying (Originally by Slayer) (4:51)
2. "Fight the Power" - The Dillinger Escape Plan featuring Chuck D (Originally by Public Enemy) (3:57)
3. "Uprising" - iwrestledabearonce (Originally by Muse) (4:16)
4. "War Pigs" - The Acacia Strain (Originally by Black Sabbath) (8:15)
5. "One" – Periphery (Originally by Metallica) (7:12)
6. "Fortunate Son" – The Ghost Inside (Originally by Creedence Clearwater Revival) (2:29)
7. "For What It's Worth" – Winds of Plague (Originally by Buffalo Springfield) (2:40)
8. "Us and Them" – Misery Signals (Originally by Pink Floyd) (7:41)
9. "Masters of War" – Arsonists Get All the Girls (Originally by Bob Dylan) (4:15)
10. "War" – Oceano (Originally by Edwin Starr) (3:58)
11. "Sunday Bloody Sunday" – Veil of Maya (Originally by U2) (4:25)

Internetos dalās viedokļi - vienai daļai šķiet, ka viss te ir baigi labais, citai, ka nekas te neder, bet lielākā daļa viennozīmīgi piekrīt, ka Dilindžeriem ir vislabākais kavers sarakstā un vispār, kur izpaužas māka paņemt dziesmas pamatakordus/notis un likt tai ne tuvu izklausīties kā oriģinālam. Jā, ir tur repiņš vietām un nav tik slima ģitārēšana, bet tie ir The Dillinger Escape Plan velns parāvis(!!), tā kā grūvīguma tur netrūkst un, nezinu, vai tāpēc, ka vairs nav tik tehniski, bet piedziedājums tā aiziet (un ļoti labi pietam aiziet) pa punk/hardcore līniju. Ja kādai dziesmai vajadzētu likt tavai sirdij intensīvāk pulsēt, tad tai vajadzētu būt šai.

Superkavers zemāk -


|prieciņš lejuplādējams zem bildes, vari ņemt vai nu visu vai tikai to vienu kaveru|

Explosions In The Sky - Take Care, Take Care, Take Care

Kopš sieviešu dienas te nekas nav ticis ieķēzīts visādu iemeslu dēļ (nepatīk rakstīt), tāpēc domāju, ka tiešām laiks šo padot tālāk. Visdrīzāk, ka liela daļa, ja ne visi, būs jau šo "nopumpējuši" no internātiem, bet tad lai pēriens pārāk neatpaliek.

*drumroll*

Tātad (atzīšu, mīļš vārds šiem rakstiem), kā jau/gan jau daudziem zināms, Teksasas post-rock leģendas Explosions In The Sky aprīlī domāja palaist savu sesto studijas albumu "Take Care, Take Care, Take Care". Protams, sūces mūzikas industrijā netrūkst un vualā - albums jau kādu nedēļu (divas?) jau ir pieejams lejuplādei.

Jāatzīst, ka pirms tam, kad EITS atļāva lejuplādēt un notestēt savu dziesmu 'Trembling Hands', bija tāds mīzieniņš, ka šis albums varētu tā relatīvi sūkāt, bet ar atvieglotu atpūtu var teikt, ka albums ir baaaaaaigi normālais. Labi, ar raksturojumu "normāls" gluži fanu jūru nedabūsi, bet albums ir neslikts. Tiesa, nekas jauns, bet tur gana labi līdzi iepriekšējiem darbiem un ja neesi dzirdējis par Eksplozijām pirms tam, tad, es teiktu, šis ir labs albums, ar ko sākt iepazīt viņus. Tā joprojām ir tā pati mūzika (izņemot 'Trembling Hands', ar to vari iet lekt ar izpletni), pie kuras tu vari atslābt un palasīt grāmatu un kura ir pazīstama ar savām arpedžio vestām kulminācijām un vieglām, tīrām, telpiskām ģitāras solo partijām, kas vienmēr nepaliek noti pārādā, nedz ieliek to nevietā vai plikas aizpildīšanas pēc. *cough* deathcore *cough*

Ja neesi bijis liels fans un gribi kaut ko jaunu, tad, iespējams, šis nav tev, bet ja Explosions In The Sky ir tā narkotika, ar kuru tu neiebilstu pārdozēt kādā naktskluba tualetē, tad by all means - droši lejuplādē.

Prieciņā!


|Bilde > klik > torents|

Explosions In The Sky - Trembling Hands

Tātad, šodien Explosions In The Sky sava saitā *klik klik* piedāvāja par brīvu lejuplādēt 3. dziesmu no sava jaunā, aprīlī gaidāmā albuma 'Take Care, Take Care, Take Care'. Dziesma saucas 'Trembling Hands' un ir krietni dinamiskāka nekā pierasts un ir īsāks gabals. Joprojām var atpazīt EITS skanējuma nianses, bet šķiet tāds pārāk ātrs ritms ar baigajiem aumaļiem. Jauna teritorija, kas liek justies nedaudz neomulīgi kā EITS kaislīgam klausītājam. Atgādina to pašu gadījumu, kas bija ar Sigur Rós pēdējo albumu un kad varēja dzirdēt 'Gobbledigook'. Tik šitā nav tik lipīga un kaut kā negribas domāt, ka tāds tonis būs visam albumam. Turēšu spaini ar īkšķiem par fantastisku albumu.

Enīvei:
1. Lejuplādē
2. Noklausies
3. Fap
4. ?????
5. PROFIT

Podkāsts Pēriens 0001

čau

izdomāju salikt kopā pāris aktuālākās dziesmas no manas audiō pūralādes kā pirmo (izmēģinājuma) podkāstu ar pavasara dziesmām. šoreiz gan tikai mūzika, bes pļāpāšanas pa vidu. no abiem galiem pankroks, ar visādām novirzēm no tēmas pa vidu.

NOVELC SAVU PĒRIENU ŠEIT.

podkāsta trekliste:

001 Iron Chic - Time Keeps On Slipping Into The (Cosmic) Future

002 Kudrow - Blink-182 Reunion

003 Wavves - TV Luv Song

004 Madvillain - Curls

005 Anamanaguchi - My Skateboard Will Go On

006 Paint It Black - Past Tense, Future Perfect

007 Pulled Apart by Horses - High Five, Swan Dive, Nose Dive

008 My Friend Wallis - Hiding

009 Latterman - Fear and Loathing On Long Island

priekā!

būs jāmēģina aizņemties mikrafōns uz nākamo reizi (ja tāda būs). ++ ir neierobežots skaits podkāsta viesu / līdzautōru sarakstā.

Maybeshewill - Critical Distance

Angļu postrokeri Maybeshewill šodien ir izlaiduši jaunu singlu (šogad gaidāms arī pilna garuma albums no viņiem). Tituldziesmai arī ir video (skaties zemāk). Biju gaidījis ko mazliet stingrāku no viņiem, bet singls vienalga sanācis foršs. Klāt ir arī vienas pavecākas dziesmas akustiskā versija, kā arī tituldziesmas remikss. Priekā!

Lādēšanas links zem vāciņa // paldies GG par atgādinājumu, ka šis šodien ir iznācis! ;)

The World is a Beautiful Place & I am No Longer Afraid to Die - Formlessness

čau

Grupa ar pavisam noteikti garāko nosaukumu, kādu būsi lasījis The World is a Beautiful Place & I am No Longer Afraid to Die, spēlē lielisku miera mūziku (un _nē_, kārtējais garlaicīgais postroks tas nav), 90. gadu `indī īmō` labākajās tradīcijās (a la kapteins džezs). Formlessness ir viņu pēdējais 4 dziesmu ieraksts.

Rekur viena no dzeismām:

Novilkt pilnā garumā var spaidot vāciņu, bet grupas ierakstus noklausīties var šeit.

Priekā!

Unicron - Powerbomb EP

你好 (njihao), mazie!

Šito relīzi vienubrīd gribēju iekļaut gada atskatē, bet nu kamēr kādu lejuplādi dabūju.. Tātad - Unicron ir electropop/deathcore/mathcore ansamblis no Viktorijas, BC, Kanādas. Sākumā, kad paklausās, šķiet diezgan meh. 1000 notis, tehniski, bet tā pilnīgi pie vienas vietas, bet vietām ir diezgan lipīgi meldiņi ar to electropop vai kas tur, tāpēc domāju padalīties.

Šis varētu patikt Iwrestledabearonce klausītājiem - plusmīnuss žanri sakrīt un meitēns pie mikrofona. Dzied mazliet labāk, kliedz/rūc/dūc mazliet sliktāk. Nav it kā īsti, ko pieminēt vairs, paklausies un spried pats/-i.

Teica, ja dabūšu baigo fanbāzi, tad atpērsies uz šejieni.



/uzbīdi kursoru uz albuma bildes, nospied ctrl un klikšķini reizes simts (vai arī vienu)/

2010. gada knapi-mega tops/lietas, ko nevajadzēja palaist garām

Tātad beidzot kaut kādu tradīciju labad - raksts, kas nevienam neinteresē jeb "topiņš". Nu labi, kārtot jau tiešām nekārtošu (nedod dievs šeit raksti iegūs kaut kādu kvalitātes līmeni), bet tātad šinī gadā ļoti atzīmējamais.

Kā aizpagājšgad, tā arī pagājšgad maz Latvijas produkta klausīju un daudz nepiesaistīja, BET, ja kaut kas tiešām labs bija Latvijā, tad viens no tiem varēja būt

Židrūns - Dzeltenbaltdzeltenais

Jauns gads un jauna, forša relīze caur SKYR izdevējkompāniju (iepriekšējā gadā tā bija "Jūtīgs un atdalīts" no 100 baltas dvēseles). Neesmu dzirdējis daudz no vecā materiāla un salīdzināt nevaru, bet Židrūns spēlē tādu enerģisku indie rock, varbūt mazliet ar tādu vecā pankroka piegaršu, un kā pati mūzika tā arī vārdi ir ar savu piedūrienu, ievērpjot bikiņ pagalma žargonu, un piedziedājumi kā "Ai, man tie savējie jau besī! viņi visu laiku tikai savas štelles kruķī.." tiešām liek pasmaidīt. Lejuplādi gan nedošu, mudināšu atbalstīt mazliet atkal.

Re, ieskats motivācijai.

010. gada vērā ņemamie ārzemju ieraksti

Jónsi - Go

Paņemot pauzi ar Sigur Rós, Þór “Jónsi” Birgisson ar savu dzīvesbiedru Aleksu Somersu aizsāka Jónsi projektu. Sākumā laižot 'Riceboy Sleeps' 2009. gadā, kas bija vairāk tāds fona ambient albums, un vēlāk debijas albumu Go", kur nedaudz sērīgo un garo melodiju vietā nāk vietā mazliet pop'īgs, ātrs un pozitīvs post-roks ar savu folk piegaršu. Nebūtu brīnums, ja tiklīdz tu atvērtu albuma vāku un dūjas izlidotu uz saulrietu un varavīksnes sāktu tecēt uz grīdas. Vienīgais gabals (un tas nemaz nav slikti), kas tiešām atgādina par Sigur Rós ir tik pēdējais gabals 'Hengilás' ar lēnu orķestra pavadījumu un Jónsi vokālu, tā pārsvarā viss tur saulains un pozitīvs kā Disneja multenē, kur putni čivina un strautiņs čalo.

(Torents)

Frank Turner - Rock & Roll EP

Spēlē šķietami visu, kas uz sirds un tur arī laikam tā burvība.
(rakstiņš par EPu ar lejuplādi)

Paul Baribeau - Unbearable

Es būtībā gribu atkārtot visu ko 7% apinītis teica.
(Raksts un lejuplāde)


Deftones - Diamond Eyes

Galīgi nav pagrīdes mūzika, bet tomēr apsveicami, ka kopš 1995. gada spējuši izsist nišu sev uz skatuves. Pamazām no nu-metal vilņa pārejot uz vairāk atmosfēriskāku skanējumu un zemāk noskaņotajām ģitārām, ar "White Pony" (viņu vislabākais albums EVAAAR) albumu viņi noteica savu autentiskumu turpmākajā skanējumā. UN kamēr 'Deftones' (self-titled albums), iespējams, palika "White Pony" ēnā un "Saturday Night Wrist" bija tāds vairāk gaisīgāks un sterilāks no smagumiņa, "Diamond Eyes" šķietami ir sasniedzis to pašu ģenialitāti, kas bija "White Pony" albumā. Vietām internetos tiek minēts, ka ir pat labāks, bet tas kā kuram. Svarīgākais ir tas, ka tie ir Deftones un tev būs viņus cienīt. Fans vai nē, bet man liekas, katrs var atrast kaut vienu sev sirdij tuvu Deftones gabalu.

(Deftorents)

Šogad ceru sagaidīt Shora 2008. gadā un vēlāk arī pagājšgad solīto albumu, kā arī aprīlī gaidāms Explosions In The Sky "Take Care, Take Care, Take Care" albums.

Izraēlas indie/noise rock grupas "CARUSELLA" koncerts Rīgā

Tātad sadarbībā ar mūsu pašmāju ULVE agency 9. februārī Rīgā, jaunatvērtajā mūzikas krogā "Bubamara" (Audēju iela 8), uzstāsies indie rock/noise rock grupa "CARUSELLA". Grupa 2008. gadā izlaida savu debijas albumu "Carusella", kas ieguva plašu atzinībā gan Izraēlā, gan Eiropā un pavēra iespējas uzstāties arī vērienīgos ārzemju mūzikas pasākumos. Vairāk info te. Ja esi starā par dāņu grupas "Lack" pēdējiem indie novirziena albumiem vai arī Love of Diagrams daiļradi, tad šis arī varētu iet pie sirds. Lejuplāde te.



P.S. Ieeja par brīvu!

The Arteries - Dead Sea

čau

The Arteries ir grupa no Lielbritānijas, kuri nākošajā pirmdienā uzspēlēs Dirty Deal Cafe. Man viņus samērā regulāri rekomendē last.fm, jo šie spēlē līdzīgi manām šībrīža novirzēm plejlistē. Pēdējo & šeit iegādājamo albumu Dead Sea viņi izdeva pērn.

Spēlē viņi melodisku hārdkoriņu, labākajās aizokeāna tradīcijās, pietam - tik neslikti, lai būtu vērts arī uz konci aiziet. Rekur var vienu dziesmu no albuma paklausīties:

Koncertā vēl spēlēs Nepatiesi Bet Fakts un grupa ASTPAI no Austrijas! Par koncertu vairāk palasi Netīro darījumu kafenes lapā. Tiekamies pirmdien!

Albums, starp citu, ir zem vāciņa bildes.

None More Black - Icons

čau

None More Black ir hārdkora apvienības Kid Dynamite vokālista jaunākais projekts (nu, jau pēdējos 10 gadus). NMB man šad un tad izmet last.fm radio manā rekomendāciju radiostacijā, bet kautkā nebiju ņēmis & iegādājies vairāk no viņu mūzikas ne reizi.

Šodien brauzējot internetus nejauši uzgāju viņu pēdējo albumu, kas pirms diviem mēnešiem iznācis Resnā Maika izdevniecībā. Jau ar pirmo dziesmu (ko var dzirdēt arī biš zemāk) bija faak, šitie čaļi ir kruti vērtējums. Ļoti labs pankroks, kas prasīsies noklausīties atkal (un atkal (un atkal)).

Lūk, albuma pirmā dziesma:


Albums uz/zem vāciņa bildes,
Priekā!