Šodien iznāk Frenka Tērnera 'Rock & Roll' EP. Piecas foršas dziesmas ar savu prieku un ar savu dzīves rūgtumiņu, kā jau vienmēr. Parasti neesmu no tiem, kas diži klausās vārdos, bet Frenkam sanāk. Nekas divdomīgs un pārpilns ar epitetiem, bet vienkārši cilvēcīgā valodā spēj pasniegt spēcīgu domu vai sērīgu stāstu un tur tā puse Frenka šarma. Vienkāršas, bet sirsnīgas un patiesas dziesmas, kas nav tas pats, kas izp!rst pāris akordus un iebliezt kaut kādus tekstus un lai jau skan pa radio.
Vašingtonas mathcore blice nesen izdeva jaunu EP "The Rewiring Process", un es īsti nezinu, ko teikt par šo gara darbu. Tehniski jau nu riktīgi labaizz , bet kaut kā mani vienaldzīgu atstāj tas skanējums. Neviena ģitāras partija nešķiet tāda tīkama, ja nu vienīgi tev pats fakts, ka rifā kādas 83 notis sablieztas, neizraisa eiforiju. Tās džezīgās starpspēles ar Mike Patton'a veidīgo balsi un tā visa efektu piebāšana kā tādam pateicības dienas tītaram savā ziņā (negribēju atkal teikt "kaut kā") nu atbaida.
Ir gadījums, kad ir tāda fifīga odziņa saldējumā, un ir gadījums, kad vienkārši ir kaut kādas j*banas ogas.
Šim blogam seko 11 cilvēki (mani ieskaitot. skumīgi, ne?), nu tad "čau!" arī viņiem.
Vieni no slavenajiem mathcore pionieriem The Dillinger Escape Plan 23. martā izlaida savu jauno albumu 'Option Paralysis', un sanācis viņš/tas tāds tīri kārtīgs, manuprāt, lai gan uzsvars tagad vairāk varbūt tajā pašā mathcore frīkainajā skanējumā nekā tajā smagumā, bet varbūt tas ir vairāk ierakstu miksēšanas iespaidā. Tā kopskatā riktīgi pilns ar eksplozīviem rifiem (lai gan šķiet, ka bik jau viss tas atklausīts, bet nu tas kā kuram). Ir arī dažas tās lēnās DEP dziesmas, kas līdzīgas "Setting Fire To Sleeping Giants"; nu tādas groove'īgas un vairāk moš domātas viesnīcu vestibiliem, kur atskaņo lounge mūziku, bet kopskatā - ar šo albumu varētu naglas dzīt sienā.
Šodien bikiņ papļurkstēšu sakarā ar Architects albumu 'Hollow Crown' (iznācis it kā šī gada sākumā, bet tas tā btw). Tiem, kas nezina, kas šī par grupu, īsumā - Architects ir grupa no Braitonas (Anglija) un spēlē kaut ko starp progresīvo metālu un hārdkoru. Nu ir vēl tur sava matemātika (izteiktāk laikam pirmajos albumos), bet tas laikam jau ar biki raksturīgi progresīvajam metālam.
Iemesls, kāpēc pievēršu uzmanību šim albumam, ir tāds, ka atšķirībā no visiem iepriekšējiem albumiem ('Ruin' un 'Nightmares') šis ir ierakstīts ļoti labā kvalitātē, kas, manuprāt, prasās tieši progresīvā metāla žanram. Iepriekšējie albumi ar labi, protams, bet dzirdot pirmās sekundes no 'Hollow Crown' kvalitātes, ir tas, kas tiešām pataisa manas biksītes miklas (nu relatīvi miklas, varbūt es vienkārši sāku svīst, nezinu). Runājot par hc ietekmi viņu stilā, jāmin, ka vietām ir tādas lēnas starpspēles, kuras nedzirdēsi no tām niknākajām hardcore blicēm, tas ir, vietām skan biki kā no kaut kādām scene grupām (bleh). Lai gan tā nav (paldies dievam) visizteiktākā albuma īpašība. Albumā pavisam ir 12 dziesmas no kurām 11 +/- pieturas pie grupas stila un pēdējā, tituldziesma, kā jau parasti, ir lēnā dziesma.
Reku ar ne tik senais 'Follow The Water' klips:
Kliko uz bildītes, lai tiktu pie torrenta vai arī šeit. Cheers!
20. oktobrī it kā oficiāli šis zvērs būs izlaists, bet nu torrentiem vienalga. Pats neesmu šīs grupas pielūdzējs, tāpēc mans viedoklis varbūt nav tik ļoti vērā ņemams.
Nu tad tā - albuma materiāls ir bik savādāks par citiem albumiem, ko ir nācies klausīt, precīzāk, 'Jane Doe', viens no tā devētiem mathcore kultūrpieminekļiem (starp tiem vēl ir Botch - 'We Are The Romans' un The Dillinger Escape Plan - 'Calculating Infinity') un 'No Heroes'. Skanējums moš ar savādāks, jo albumā ir arī padaudz viesmākslinieki. 'Effigy' dziesmā spēlē dalībnieki no grupas Cave In (ģitāras un bungas). Iekš 'Wishing Well' ģitāru spēlē Uffe Cederlund (hz kā to izrunāt) no Disfear. Steve Von Till no Neurosis lēnajā 'Cruel Bloom', un bik stoneriskajā noslēgumgabalā 'Wretched World' piedzied Mookie Singerman, vokāls no Genghis Tron. Tā, ja skatās uz pašu oriģinālsastāvu, vokālista balss joprojām ir ellē ratā distortēta. Pats kopējais skanējums kaut kā atsit The Exploited - Beat The Bastards stilu. Arī it kā nikni spēlē, bet šķiet, ka iepriekšējais grupas nihilisms nav kārtīgi ierakstījies. Bet, cik nu lasīts, Converge faniem patīk, tā kā vai nu ņem no torrentiem vai arī kliko uz albuma vāciņbildes.
Ne gluži pašas svaigākās ziņas, bet nu Secondsmile 2008. gadā izlaida albumu "Years". Šis info nonāca līdz manām ausīm tik pirms mēneša, jo nedirnu myspace'ī, lai saņemtu savus up-to-date jaunumus par mīļām grupām. Enīvei uzzināju par šo albi bakstoties pa youtube'i.
Pēc šī video noskatīšanās kaut kā šķita, ka Secondsmile palikuši bik indie'gi. Lai vai kā fantastiskas dziesmas un, kopumā skatot albumu, nav krasi mainījušies izpildes ziņā. Nu varbūt mazliet mazāk liek tos overdrive un distortion nekā iepriekšējā albumā, bet tas arī, manuprāt, padara šo albumu mazliet atmosfēriskāku = foršāku. Postroka leiblu ieliku tāpēc, ka nu moš dažiem post roka cienītājiem varētu patikt, ja vien pārāk ar savu gaumi nebūs izlepuši tb "man vajag vijoles, ērģeles, 4 dīlejus ģitārai utt. " un post-hardcore tāpēc, ka līdzīgi kā Jairus(albums "The Need to Change The Mapmaker") tiem arī sākotnējais skanējums bija tāds smagāks(albums "I Am Not Romeo, You Are Not Juliet").
+ Un ja kāds gadījumā vēl nezina, Jairus ir atsākuši savu darbību, tā kā turam maksimāli daudz īkšķus, lai šamie ar Secondsmile brauc ciemā(protams, kad paši Secondsmile atsāks darbību).
+ Ja gadījumā links uz bildītes nosprāgst, tad atgādinu - lejuplādējiet soulseek programmu un sameklējiet lietotāju "Jimmybag"(vai arī vnk meklējiet soulseek'ā to albumu, nav jau galīgākā pagrīdes grupa).
pēriens ir interesantās mūzikas informators. par visu, kas ir pietiekami kruts, lai pavēstītu citiem, un ko nespēlē radio swh. gan par izdotajiem albumiem, gan končiem un citām atrakcijām.
ja tev lapas mjuzeks liekas saistošs un tu arī gribi dalīties ar citiem savos atradumos, tad pieraksti zem kāda ieraksta savu meilu, visu sarunāsim ;)
Ziņas
