2011. gada labumiņš

Dātad...

No veļu valsts zemākā slāņa atgriežas šis blags ar kaut kādu pārskatu mjūzekā, kas bija pagājšgad. Nu tāds pārskrējiens ar aci par to, kas saspicēja ausi (man). Ja biji palaidis garām, 7% apinītis jau ar citu sabiedroto šo to par pagājušo gadu pastāstīja. Spied te, lai baudītu ar skaņu efektiem bagātu humoru.

Pārmaiņas pēc - hronoloģiski

*bungu rīboņa*

Title Fight - Shed

Pēdējais raksts pirms pauzes un vienīgais, kam es pilnīgi piekritu komrāda podkāstiņā. Nezinu, vai visi fani ir starā par atkāpi no grupas poppanka saknēm, bet šeit ir savs smeķis.

(Raksts par titulcīņu ar mazāku lakonisma devu)

Frank Turner - England Keep My Bones

"Heaven take thy soul, but England keep my bones"

Ar šo albumu ir bijis baigi. Pirms to izdeva, tika palaistas pāris dziesmas pa radio I Am Disappeared un vēlāk kaut kad Peggy Sang The Blues. Abas dziesmas radīja kaut kādu bažu, pirmā, lai gan diezgan lipīga un patīkama, nedaudz par saldu pat *priekš* Frenka un otra ir bija tāda.. meh, normāli vārdi, aizmirstams meldiņš. Skatoties dziesmu sarakstā, pamanīju I Still Believe, kas jau tā kā atklausīta bija no Rock & Roll EP un, rakņājoties pa internetiem, dzirdēta bija arī Glory Hallelujah (yes, there is no God, but must we sing about this for the 12154th time?). Lejuplādēju, paklausījos, biju vīlies gandrīz visā.. Bet.. sasodīts.. šis albums kaut kā atrada ceļu uz manu serdi. Es nezinu, vai "repetīcija" vai kas te, bet šajā albumā laikam jāieklausās labāk, lai tiešām varētu izbaudīt. Atkal vārdi šeit lielu artavu dod, tāds pats gadījums, kā dažas citas Frenka dziesmas, kas tikai pēc laika atrod ceļu uz manu vitāli svarīgo asins pumpējošo orgānu. Nedaudz dzimtenes - Anglijas mīlestības motīvs šeit arī iepīts dziesmās (un varbūt tāpēc nosaukums), kas, iespējams, varētu atsvešināt klausītāju.. bet tā galīgi nešķiet. Frenks nešķiet dziesmās nekāda attāla rokzvaigzne, bet vairāk tāds pats parast mirstīgais, kam ir bijušas savas uzvaras un likstas kā citiem, līdz ar to ir vieglāk iejusties viņa lomā (pretstatā par populārajiem mūziķiem un viņu balādēm par luksus precēm un gaidāmo harēmu mājās) un dalīt prieku par ne tik sev tuvo dzimteni.

(Torenta links)


Circle Takes The Square - Rites Of Initiation EP

Sen gaidīts pārsteigums no ASV screamo leģendas
(Raksts par albumu)


This Is Hell - Black Mass

Thrashy hardcore reporting in. Kaut kad pirms gadiem diviem Fluff festa organizatori grupu aprakstā izteicās par šo kā in your face hc blici. Nu lūk, šī blice kļuva vēl jo vairāk in your face. Kārtīga sauja ar Slayer tipa smagumiņu labi iet pie šīs grupas. Vietām gan nedaudz par daudz to 80-to gadu smeķa ir ar to metāliņu tas gan, bet savos labajos brīžos viņi plēš ka maz neliekas. Labs albums, ja gribas kaut ko motivējošu skriešanai pa vakariem (bez gopstop un "Akmansdievsdrīzbūs22:00unmanbeidziesbonaparts").

(Niknais torents atrodams šeit)


Russian Circles - Empros

Uuun divas nedēļas vēlāk pēc This Is Hell albuma nāca pasaulē šis, iespējams (kā internets lēš), spēcīgākais Russian Circles garadarbs. Čikāgas postroka/postmetāla trijotne ar šo kaut kā "paķēra" uzreiz nekā Geneva un šito gan gribējas uzreiz te likt, kad tagad vairs īsti sajūtas nav tās pašas. Jebkurā gadījumā šis ir, iespējams, tuvākais, cik nu postmetālam esmu gatavs tuvoties. Albums ir tāds pēc dabas diezgan straujš ģitāra, bass un bungas bliež, cik var, bet tajā pašā laikā netraucē viens otram, bet komplimentē kopējajai (..jajaijajai) skaņai. Personīgi pašam mazliet par daudz, bet sava odziņa ir. Varbūt tāds Geneva kulmināciju rifu turpinājums tiek paņemts tālāk, nezinu. Lai vai kā laipni tiek gaidīti šie zvēri 12. aprīlī Rīgā.

(Slāvu izcelsmes bezstūri šeit)


Vildhjarta - Måsstaden

Nobeigšu šo apskatu smagi ar zviedru metālistiem - Vildhjarta. 29. novembrī "Vildhjarta ("wild heart") laida pasaulē savu pirmo (?) albumu. Zviedru Meshuggah vai "Kā būtu, ja Periphery uz visu grupu attīstītu vienu Y hromosomu?". Diezgan slepena/introverta grupa, šķietami izveidojusies 2005. gadā un pirmais taustāmais darbs iznācis tik 2009. gadā un tad tikai divas dziesmas. Pamatā progresīvais metāls ar savu Meshuggah djent, bet nav tā, ka šis būt neatlaidīgs rifu ložmetējs ar miljons ritmu pārejām. Šis albums ir tāds ar nelielu TDEP/Hunab Ku šīzi, kam bieži ļauj uzstādīt atmosfēru albumā, un nekur nesasteidz izvēlē, kad runa ir par ģitāru vai bungu partijām. Viens no albumiem, kuri, manuprāt, kaut kā būtu jānoklausās tās kompozīcijas dēļ vien, pat ja žanrs īsti nesaista. Gads nobeigts godam.

(kārtējais isoHunt links)

Par šo gadu es neko īsti laikam nevaru teikt, joprojām slapji sapnīši par Shora albumu, bet tas kā jau katru nakti, kad trīs asaru lāsītes nobirdinu spilvenā. Goes without saying. Vēl gaidāms ir jauns Tool un Cilice albums, bet nu vairāk nekas par šo gadu man nav zināms. Ja būs, gan jau ziņosim. Ar lielu nokavēšanos, bet ziņosim.

Rosetta jaunā dziesma

Rosetta dod pasaulītei paklausīties savu jauno dziesmu no splita ar Junius, kas iznāks 27. septembrī. Links. Te arī links Junius dziesmai.

The Dillinger Escape Plan jaunais kavers

Bazinga!

Nesen iznāca tāda first-person shooter spēle "Homefront", un parasti jau būtu vienalga, bet skaņu celiņš šai spēlei tāds īpašs - visādas vecas dziesmas par kara tēmu, kuras atspēlē mūsdienu smagās mūzikas skatuves zvaigznes. Bez mathcore supervaroņiem TDEP ir arī tādas blices kā nīstākā deathcore grupa pasaulē/breikdaunu karalienes Oceano, powerjesus metal blice As I Lay Dying un viena no stingrākajām metalcore blicēm, kas vispār varētu būt, Misery Signals [atkāpe: ļoti, nu ļoti iesakāma un svaiga dvesma beigtajā un nu jau gandrīz aizmirstā metalcore žanrā]
Celiņsaraksts:

1. "War Ensemble" - As I Lay Dying (Originally by Slayer) (4:51)
2. "Fight the Power" - The Dillinger Escape Plan featuring Chuck D (Originally by Public Enemy) (3:57)
3. "Uprising" - iwrestledabearonce (Originally by Muse) (4:16)
4. "War Pigs" - The Acacia Strain (Originally by Black Sabbath) (8:15)
5. "One" – Periphery (Originally by Metallica) (7:12)
6. "Fortunate Son" – The Ghost Inside (Originally by Creedence Clearwater Revival) (2:29)
7. "For What It's Worth" – Winds of Plague (Originally by Buffalo Springfield) (2:40)
8. "Us and Them" – Misery Signals (Originally by Pink Floyd) (7:41)
9. "Masters of War" – Arsonists Get All the Girls (Originally by Bob Dylan) (4:15)
10. "War" – Oceano (Originally by Edwin Starr) (3:58)
11. "Sunday Bloody Sunday" – Veil of Maya (Originally by U2) (4:25)

Internetos dalās viedokļi - vienai daļai šķiet, ka viss te ir baigi labais, citai, ka nekas te neder, bet lielākā daļa viennozīmīgi piekrīt, ka Dilindžeriem ir vislabākais kavers sarakstā un vispār, kur izpaužas māka paņemt dziesmas pamatakordus/notis un likt tai ne tuvu izklausīties kā oriģinālam. Jā, ir tur repiņš vietām un nav tik slima ģitārēšana, bet tie ir The Dillinger Escape Plan velns parāvis(!!), tā kā grūvīguma tur netrūkst un, nezinu, vai tāpēc, ka vairs nav tik tehniski, bet piedziedājums tā aiziet (un ļoti labi pietam aiziet) pa punk/hardcore līniju. Ja kādai dziesmai vajadzētu likt tavai sirdij intensīvāk pulsēt, tad tai vajadzētu būt šai.

Superkavers zemāk -


|prieciņš lejuplādējams zem bildes, vari ņemt vai nu visu vai tikai to vienu kaveru|

Divas Drumcorps relīzes, par kurām tu, iespējams, vēl nezini

Manuprāt, daudzi zina par Drumcorps (īstajā vārdā Aaron Spectre) foršo albumu 'Grist', kas iznāca 2006. gadā. Albumā un vispār šī Aaron Spectre projekta doma bija sajaukt gaļu ar breakcore'u, kas deva rezultātā vienkārši episku uzvaru. Šinī debijas(?) albumā bija apvienotas pārsvarā grupas, kas vairāk vai mazāk attiecās uz mathcore žanru. Ir dziesmas, kur sajauca vairāku grupu dziesmu rifus, un nu baigi ģeniāli (skaties uz dziesmu nosaukumiem, hinthintwinkwink). Neesmu breakcore fans, bet metāla smagumiņš pakļauti breakcore sekvencēm ir tiešām brīnišķīgi pasniegts. Protams, ne visas dziesmas patīk, bet tās, kuras patīk, nu ļoti patīk. /kliko uz 'Grist', ja joprojām nesaproti, par ko te rakstīts/

Drumcorps - Botch Up & Die


Bildīte augstāk ir 2008. gada relīzes vāciņš Drumcorps un Animosity muzikālajai perversijai 'Altered Beast'. Šoreiz gan nav tā plašā grupu atlase, bet tik San Francisko, ASV progresīvā nāves metāla blices Animosity daiļrade. Lai gan ir savs krutums viņu pašā daiļradē, manuprāt, šinī relīzē tie šie breakcore ritmi simpatizē ausij, pat, ja tā gaļa tik diži neieper. Tas pats, ja neskaita grupu variēšanu, kas tik ļoti piedūra iepriekšējā relīze ir pielikts lietā tepat. Krutas ģitāru partijas + breakcore = win. /kliko uz bildītes un tur būs saitiņš, kur varēsi izvēlēties, kā gribi to mantu lejuplādēt - flac vai mp3/

Animosity & Drumcorps - Thin Retro God



Šis gan tāds svežaks salīdzinājumā, izlaists š.g. 16. augustā. Šis būtībā ir izlaists kā singls no gaidāmā otrā oficiālā Drumcorps albuma 'Light The Lights' pie kura strādājis, kā redz, 3 gadus. Tāds sērīgs gabals, kas tik ļoti neliek iemīlēties, vismaz nav tas, kas patika iepriekšējos darbos. Tas var būt tik tāds ieskats albumā vai arī tas var būt tik viens no atsevišķs gabals no albuma, nez, bet pašlaik nesimpatizē. /klikšķini uz vāciņa arī te/

Spried pats:
Drumcorps - Headstrong And Heartfoolish


Toodles.

Ion Dissonance - Cursed

*Dun dun*

Karoče, es te atkal 'iepēros' ar kārtējo smirdīgo metālu un, un...Ion Dissonance. Jā, ir tāda blice no Montreālas, Kvebekas, Kanādas, Ziemeļamerikas, Planētas Zeme. Spēlē tādu tehnisku metāliņu ar nelielu matemātiku ritmā un graindu skaņā. Nu tāds meh, ja godīgi. Ir viss baigi čotka tehnikā, kā jau parasti, bet nu šķiet, ka kaut kur mūzikas mākslinieciskā puse ir palikusi fonā un akcentēta tik plika teorija. Varbūt nevajadzēja pat pļurkstēt par šo, bet nu dažu acīs šis, cik nu pa internetiem lasīts, ir, iespējams, krutākais albums ever. Man kaut kā pirmajos albumos šķita manāms potenciāls, bet tas potenciāls ir norakts 48 lvl metal rifu vingrinājumos. Bet ja tu esi no tiem, kam jau fallus ir pusmastā no plikas tehnikas vien, tad šitas būs tev domāts.

Dziesmu nosaukumi ar vrode tādi banāli dusmīgie:
01. Cursed
02. You People Are Messed Up
03. The More Things Change The More They Stay The Same
04. This is The Last Time I Repeat Myself
05. No Care Ever
06. After Everything That's Happened, What Did You Expect
07. We Like to Call This One...Fuck Off
08. Can Someone Please Explain This to Me?
09. Disaster in Sight
10. This is Considered Mere Formality
11. This Feels Like The End
12. They'll Never Know
13. Pallor

bet nu neiešu kritizēt, jo mjuzeks nevilina liriku pētīt. Vispār es te laikam baigi subjektīvi defekēju par gan jau normāliem čaļiem, tāpēc


Priekā? (klikšķini pa vāciņbilžuku)

The Dillinger Escape Plan - Option Paralysis (bonus dziesmiņas)

Nu te jums būs tie visi bonusiņi, kas bija pieejami uz vinila platēm, diskiem un maksas lejuplādēm. Neko neteikšu, lai jums ir tas pārsteiguma elements.

Uz albuma vāka, kā parasti, jākliko.

Hunab Ku - The Rewiring Process

السلام عليكم, mazie!

Vašingtonas mathcore blice nesen izdeva jaunu EP "The Rewiring Process", un es īsti nezinu, ko teikt par šo gara darbu. Tehniski jau nu riktīgi labaizz , bet kaut kā mani vienaldzīgu atstāj tas skanējums. Neviena ģitāras partija nešķiet tāda tīkama, ja nu vienīgi tev pats fakts, ka rifā kādas 83 notis sablieztas, neizraisa eiforiju. Tās džezīgās starpspēles ar Mike Patton'a veidīgo balsi un tā visa efektu piebāšana kā tādam pateicības dienas tītaram savā ziņā (negribēju atkal teikt "kaut kā") nu atbaida.

Ir gadījums, kad ir tāda fifīga odziņa saldējumā, un ir gadījums, kad vienkārši ir kaut kādas j*banas ogas.

Šeit clip'iņš (izdomāju nelikt blogā, jo zūdīg' izstās).
Albums kā parasti uz bildītes. Šeit arī iepriekšējais darbiņš.

The Dillinger Escape Plan - Option Paralysis

Šim blogam seko 11 cilvēki (mani ieskaitot. skumīgi, ne?), nu tad "čau!" arī viņiem.

Vieni no slavenajiem mathcore pionieriem The Dillinger Escape Plan 23. martā izlaida savu jauno albumu 'Option Paralysis', un sanācis viņš/tas tāds tīri kārtīgs, manuprāt, lai gan uzsvars tagad vairāk varbūt tajā pašā mathcore frīkainajā skanējumā nekā tajā smagumā, bet varbūt tas ir vairāk ierakstu miksēšanas iespaidā. Tā kopskatā riktīgi pilns ar eksplozīviem rifiem (lai gan šķiet, ka bik jau viss tas atklausīts, bet nu tas kā kuram). Ir arī dažas tās lēnās DEP dziesmas, kas līdzīgas "Setting Fire To Sleeping Giants"; nu tādas groove'īgas un vairāk moš domātas viesnīcu vestibiliem, kur atskaņo lounge mūziku, bet kopskatā - ar šo albumu varētu naglas dzīt sienā.

Lūk, 2 mēnešus vecs clipiņš:

Uz albuma vāka links. Cienājies.

Hunab Ku - The Gaze Inward

Sveicieni visiem The Dillinger Escape Plan faniem!

Te es atkal ar kārtējo gaļu un svaiguma pēc - gaļa ar LSD. Mathcore konfektīte Hunab Ku ir no ASV, Vašingtonas. Šis ir viņu debijas albums, kas iznāca 2007. gadā. Tiem, kas tagad domā: "Hunab KO??", tad paskaidrojums - Hunab Ku ir viens no entajiem maiju civilizācijas dieviem.

Muzikāli matemātiskākie cilvēki uz planētas. Mūzika ātra, tehniska, politritmiska ar lēnām starpspēlēm dilindžeru stilā, kur izpaužas talantīgais vokāls ar sagatovotiem sampliem. Vokāls ir būtība elastīgs uz visu, ko šī grupa sviež pretī, lai cik aprauts, smags vai vienkārši šizīgs tas būt, vokāla balss sortimentā ir gan kliegšana, gan Nazgūlu (melnie jātnieki no "Gredzenu pavēlnieka") spiedzieni, gan dziedāšana vai monotona, sapņaina skaitīšana. Par pašiem instrumentu valdniekiem vienkāršu nav komentāru. Te konkrēti jāspēlē ar sakostiem zobiem un lai cik reizes es teiktu, ka viņi ir šizīgi, tik un tā būtu par maz. Šis 2007. gada albums ir konkrēti tiem cilvēkiem, kas vēlējās kaut TDEP albuma 'Irony Is A Dead Scene' tipa ģenialitāte būtu bijusi kaut cik palikusi citos albumos(nu 'Ire Works' ir daži piedodami un labi gabali, bet tomēr).

Dziesma:


Prieciņā! Kliko uz bildes.

2009. gada ultra mega tops, 2. daļa (papildinātais un atspēkotais)

Te būs mana mega topa kontribūcija ar dažiem jauninājumiem. Pagājšgad gan neesmu īpašu uzmanību pievērsis pašmāju mjūzekam, bet piekritīšu par

Beyond The Borders - Mēs negribam redzēt, mēs negribam dzirdēt, mēs negribam runāt

Baigi lipīgie un jestri gabali. It kā ir lejuplādes kaut kur pieejamas, bet disks pats par sevi diezgan lēts. Iekšā ir vienpadsmit dziesmas un viens intro un beigās trakākais remix, ko jūsu ausis būs dzirdējušas. Oriģinālajā diskā ir arī pāris pdf faili zināšanu paplašināšanai par dzīvnieku, dievu un cilvēku attiecībām un sēnēm.

pāris gabali apskatei:

009. gada labākie ārzemju ieraksti

CiLiCe - Deranged Headtrip

Ilgi gaidītais un beigu beigās arī labi pasniegtais Cilice albums ir nu riktīga konfektīte tehniskā metāla piekritējiem.
(Links uz "rakstu")

Oceano - Depths

Būtībā nav gluži mans lauciņš, bet šī ir viena no retajām deathcore grupām, kas man iepatikusies. Dažviet minēta kā dusmīgākā grupa ever, šie čaļi no Čikāgas sniedz tādu riktīgi stingru (bik primitīvu) deathcore ar labi ievietotiem, neuzsvērtiem breakdown'iem (tb visas dziesmas spēks neslēpjas tajā vienā breakdown'ā). Daudzi viedokļi dalās vai nu tā ir jauna dvesma metālā vai kārtējais deathcore banālais piemērs, vai arī to, ka atgādina Whitechapel. Vienīgi jāpiekrīt, ka dziesmas ir diezgan līdzīgas, tā kā, ja nepievērs uzmanību, domāsi, ka klausies vienu garu dziesmu, lai gan rifiņi tur nav augstākas klases, šitas ir kaut kas fantastiski brutāls.

Re, video

(re, torrents)

HORSE the band - Desperate Living

Šī grupa man nekad nebija patikusi un vispār visi, kas par viņiem totālākajā starā, man šķita savā ziņā garīgi nestabili, bet šis albums man šogad ir bijis viens no lipīgākajiem. Pēc stila uzbūves šī grupa ir visnotaļ amizanta - haoss un harmonija blenderī kopā ar super mario tipa bītiem. Vai tas ir kaut kas anormāli jancīgs vai vienkārši krutuma kalngals, spriediet paši.
(Raksts par albumu + daunloud links te)

Dub FX - Everythinks A Ripple

Tie, kas vēl nezina tad..
Dub FX ir neatkarīgs beatbox mākslinieks no Austrālijas, kas pašlaik dzīvo Anglijā. Viņš ir smēlies no visādiem žanriem - dubstep, d'n'b, regeja, džeza, metāla u.c. Šis ir viņa pirmais studijas albums, bet ir bijušas arī citas relīzes kā live ieraksti. Visi skaņu celiņi ir pārsvarā paša radīti uz loop procesora, kas agrāk bija domāts ģitārai. Pašlaik tiek arī veidots albums bērniem. Iztiku viņš pelna, uzstājoties uz ielas ar procesoru un radot mūziku uz vietas. Pašu žanru varētu raksturot kā viena cilvēka a'cappella/trip hop'u ar fantastisku atmosfēru. Citējot 7% apinīti, baigais kosmoss. Dziesmas saulainām dienām. Tie, kas netika uz Talsu koncertu 7. jūlijā, var dikti nesērot, jo iepriekšējie organizatori lēš, ka būs iespēja vēlreiz redzēt Dub FX Latvijā.

(torrentu liste ar labumiem(flac, mp3, ghost busters kavers un live))

Re, dziesmiņa par krutumu

P.O.Box - InBetweenTheLines

Cienījama grupa ar kārtējo cienījamo relīzi. Ko tur vajag vēl pieminēt?

(klikklik - rakstiņš ar linku)

UN LAIMĪGU JUMS AR'!

East of the Wall, Year of No Light & Rosetta Split

Pirmo grupu East of the Wall iepriekš nebiju dzirdējis, tīri stingrs instrumentālais progresīvais viņiem sanāk.
Savukārt franči Year of No Light un amīši Rosetta turpina iet jau iepriekšējos ierakstos iemīto taciņu. Ambienta elektronika + spēcīga ģitārgriešana. Baigais kosmoss, kā mēdz teikt. Un visas trīs daļas saliekot kopā - sanāk viens no labākajiem albumiem, kas nesen iznākuši.

Paldies GG par linku! :)

we might as well fail

dEFDUMp bijušā vokāla vai bijušā dEFDUMp vokāla? Labi, vienalga. Pascal Useldinger ne tik vecais, bet nu arī ne gluži jaunais projekts. Nekas smags, apmēram tādas balādes, kādas bija baudāmas iekš "This Is Forevermore" tikai bez smagumiņa.

Kliko šeit.

Architects - Hollow Crown

/Vieta Jūsu komiskajai uzrunai/

Šodien bikiņ papļurkstēšu sakarā ar Architects albumu 'Hollow Crown' (iznācis it kā šī gada sākumā, bet tas tā btw). Tiem, kas nezina, kas šī par grupu, īsumā - Architects ir grupa no Braitonas (Anglija) un spēlē kaut ko starp progresīvo metālu un hārdkoru. Nu ir vēl tur sava matemātika (izteiktāk laikam pirmajos albumos), bet tas laikam jau ar biki raksturīgi progresīvajam metālam.

Iemesls, kāpēc pievēršu uzmanību šim albumam, ir tāds, ka atšķirībā no visiem iepriekšējiem albumiem ('Ruin' un 'Nightmares') šis ir ierakstīts ļoti labā kvalitātē, kas, manuprāt, prasās tieši progresīvā metāla žanram. Iepriekšējie albumi ar labi, protams, bet dzirdot pirmās sekundes no 'Hollow Crown' kvalitātes, ir tas, kas tiešām pataisa manas biksītes miklas (nu relatīvi miklas, varbūt es vienkārši sāku svīst, nezinu). Runājot par hc ietekmi viņu stilā, jāmin, ka vietām ir tādas lēnas starpspēles, kuras nedzirdēsi no tām niknākajām hardcore blicēm, tas ir, vietām skan biki kā no kaut kādām scene grupām (bleh). Lai gan tā nav (paldies dievam) visizteiktākā albuma īpašība. Albumā pavisam ir 12 dziesmas no kurām 11 +/- pieturas pie grupas stila un pēdējā, tituldziesma, kā jau parasti, ir lēnā dziesma.

Reku ar ne tik senais 'Follow The Water' klips:


Kliko uz bildītes, lai tiktu pie torrenta vai arī šeit.
Cheers!

HORSE the band - Desperate Living

Kalifornijas nintendokōristiem (pēc viņu parauga šo žanru nu kabina klāt daudzām citām apvienībām) HORSE the band iznācis jauns albums. Pērn pavasarī viņi pabija arī Rīgā, sanāca viens no labākajiem tās sezonas koncertiem.
Kumeļi nav zaudējuši agrāko laiku haotiskumu, taču vietām elektronikas ir svarīgākas par ģitārām un skaļiem vokāliem. Bet pēc manas mēŗauklas vienalga ļoti štengrs albums, krietni labāks par iepriekšējo.
Te arī dziesmai Shapeshift videoklips:


Priekā!

/Paldies GG par albumu //Links uz torentu zem vāciņa, kā noproti/

Nu vienkārši must have albums: CiLiCe - Deranged Headtrip

Nu koncerts nebija pārāk baudāms, džinkstēja tās ausis visu atlikušo nedēļas nogali, bet nu ne par to es taisos stāstīt. Lai gan daudz nav ko stāstīt par šo 8 latu vērto albumu. Iesit jau nu pa kabatu, bet nu, lai gan grupa nav vēl guvusi ūbero popularitāti, ir jāsaka, ka šī grupa spēj sniegt kvalitātīvu metāliņu, un tad nemaz nepaliek žēl to 8 ls.
Atkal nāksies minēt to pašu atsauksmi par Meshuggah un The Dillinger Escape Plan. Reāli šī grupa varētu būt šo grupu mīlas afēras bērns. Tehniski, smagi un poliritmiski puikas ar fantastisku vokālistu priekšgalā, un kā pierādījums, manuprāt, jādzird šī dziesma:

nu riktīg' atsit TDEP vokālu, ne?
It kā nekas revolucionārs un nedzirdēts nav, bet nu vienkārši jāsaka, ka šis ir labs math metal.
Punkts.

Lejuplādes attiecīgi ir pieejamas jau torrentos, uz albuma bildītes vai arī vienkārši soulseek'ā no lietotāja "Jimmybag".

Divi jauni Boris albumi

Japāņu monstriem Boris iznākuši divi jauni spliti. Viens ar amīšu grupu Torche, otrs ar 9dw (9 days wonder) no Japānas. Negaidi te "tipisko" Boris skanējumu (stoner-sladž), te ir visādi interesanti pagriezieni un tā.

Boris & Torche - Chapter Ahead Being Fake

Splitā ar Torche ir pa dziesmai no katras grupas. Boris dziesma līdzīgos toņos kā viņu pēdejā pilna apjoma albumā Smile, Torche izklausās pēc Godflesh, neparasti un industriāli, bet skan neslikti. Izdod japāņu izdevniecība Daymare.

9dw & Boris - Golden Dance Classics

9dw albumā pārstāvēta ar 2 dziesmām, džezz fusion / progroka tradīcijās, Boris arī divi trokšņaini gabali, bet priecīgās noskaņās. Izdod japāņu izdevniecība Catune.

/albumi velkami zem vāciņbildēm.

Jau trešo reizi Latvijā Nīderlandes metāla grupa Cilice

http://www.klubsdepo.lv/index-lat.php?p=8&id=1526#
Reāli nav vairs daudz ko pieminēt. Tehniski kā Meshuggah tik ar kripatiņu vairāk matemātikas un vokāls riktīgi līdzīgs vokālam iekš The Dillinger Escape Plan. Un Lassie The Cat gan jau būs tāpat zināmi, nu uz deathcore pusi velk. Baigi forši.

Un, jā, Cilice

.crrust - Pain Is A Mere Sensation

Nu tātad..

Albums savā ziņā nav diezko jauns - izlaists 2007. gada septembrī iekš old skool kids leibla. Pats albums sastāv no vienas 44 minūšu gara treka, kur gan pēdējās 16 minūtes ir vienkārši kaut kādas ambientas skaņas, bet tā...

Visai jaukas pārmaiņas no grupas radošās puses. Ja iepriekšējās dziesmas šķita tādas vienmuļas, tad šis albums jūs pārsteigs ne tikai ar labu ieraksta kvalitāti, bet arī visai interesantu melodijas kompozīciju, kurā iekļauti nu jau sava daļa matemātisku/haotisku ritmiņu un progresīvu rifu.

Jaukā skaņas kvalitāte tiešām ļauj izbaudīt arī melodiskās starpspēles, kur atklājas arī solista talants uz "tīro" vokālu izpildījumiem.
Tā kā, ja tiešām ieinteresēju noklausīties šo albumu, tad te arī būs links labākam ieskatam mp3 formātā. ;)