2011. gada labumiņš

Dātad...

No veļu valsts zemākā slāņa atgriežas šis blags ar kaut kādu pārskatu mjūzekā, kas bija pagājšgad. Nu tāds pārskrējiens ar aci par to, kas saspicēja ausi (man). Ja biji palaidis garām, 7% apinītis jau ar citu sabiedroto šo to par pagājušo gadu pastāstīja. Spied te, lai baudītu ar skaņu efektiem bagātu humoru.

Pārmaiņas pēc - hronoloģiski

*bungu rīboņa*

Title Fight - Shed

Pēdējais raksts pirms pauzes un vienīgais, kam es pilnīgi piekritu komrāda podkāstiņā. Nezinu, vai visi fani ir starā par atkāpi no grupas poppanka saknēm, bet šeit ir savs smeķis.

(Raksts par titulcīņu ar mazāku lakonisma devu)

Frank Turner - England Keep My Bones

"Heaven take thy soul, but England keep my bones"

Ar šo albumu ir bijis baigi. Pirms to izdeva, tika palaistas pāris dziesmas pa radio I Am Disappeared un vēlāk kaut kad Peggy Sang The Blues. Abas dziesmas radīja kaut kādu bažu, pirmā, lai gan diezgan lipīga un patīkama, nedaudz par saldu pat *priekš* Frenka un otra ir bija tāda.. meh, normāli vārdi, aizmirstams meldiņš. Skatoties dziesmu sarakstā, pamanīju I Still Believe, kas jau tā kā atklausīta bija no Rock & Roll EP un, rakņājoties pa internetiem, dzirdēta bija arī Glory Hallelujah (yes, there is no God, but must we sing about this for the 12154th time?). Lejuplādēju, paklausījos, biju vīlies gandrīz visā.. Bet.. sasodīts.. šis albums kaut kā atrada ceļu uz manu serdi. Es nezinu, vai "repetīcija" vai kas te, bet šajā albumā laikam jāieklausās labāk, lai tiešām varētu izbaudīt. Atkal vārdi šeit lielu artavu dod, tāds pats gadījums, kā dažas citas Frenka dziesmas, kas tikai pēc laika atrod ceļu uz manu vitāli svarīgo asins pumpējošo orgānu. Nedaudz dzimtenes - Anglijas mīlestības motīvs šeit arī iepīts dziesmās (un varbūt tāpēc nosaukums), kas, iespējams, varētu atsvešināt klausītāju.. bet tā galīgi nešķiet. Frenks nešķiet dziesmās nekāda attāla rokzvaigzne, bet vairāk tāds pats parast mirstīgais, kam ir bijušas savas uzvaras un likstas kā citiem, līdz ar to ir vieglāk iejusties viņa lomā (pretstatā par populārajiem mūziķiem un viņu balādēm par luksus precēm un gaidāmo harēmu mājās) un dalīt prieku par ne tik sev tuvo dzimteni.

(Torenta links)


Circle Takes The Square - Rites Of Initiation EP

Sen gaidīts pārsteigums no ASV screamo leģendas
(Raksts par albumu)


This Is Hell - Black Mass

Thrashy hardcore reporting in. Kaut kad pirms gadiem diviem Fluff festa organizatori grupu aprakstā izteicās par šo kā in your face hc blici. Nu lūk, šī blice kļuva vēl jo vairāk in your face. Kārtīga sauja ar Slayer tipa smagumiņu labi iet pie šīs grupas. Vietām gan nedaudz par daudz to 80-to gadu smeķa ir ar to metāliņu tas gan, bet savos labajos brīžos viņi plēš ka maz neliekas. Labs albums, ja gribas kaut ko motivējošu skriešanai pa vakariem (bez gopstop un "Akmansdievsdrīzbūs22:00unmanbeidziesbonaparts").

(Niknais torents atrodams šeit)


Russian Circles - Empros

Uuun divas nedēļas vēlāk pēc This Is Hell albuma nāca pasaulē šis, iespējams (kā internets lēš), spēcīgākais Russian Circles garadarbs. Čikāgas postroka/postmetāla trijotne ar šo kaut kā "paķēra" uzreiz nekā Geneva un šito gan gribējas uzreiz te likt, kad tagad vairs īsti sajūtas nav tās pašas. Jebkurā gadījumā šis ir, iespējams, tuvākais, cik nu postmetālam esmu gatavs tuvoties. Albums ir tāds pēc dabas diezgan straujš ģitāra, bass un bungas bliež, cik var, bet tajā pašā laikā netraucē viens otram, bet komplimentē kopējajai (..jajaijajai) skaņai. Personīgi pašam mazliet par daudz, bet sava odziņa ir. Varbūt tāds Geneva kulmināciju rifu turpinājums tiek paņemts tālāk, nezinu. Lai vai kā laipni tiek gaidīti šie zvēri 12. aprīlī Rīgā.

(Slāvu izcelsmes bezstūri šeit)


Vildhjarta - Måsstaden

Nobeigšu šo apskatu smagi ar zviedru metālistiem - Vildhjarta. 29. novembrī "Vildhjarta ("wild heart") laida pasaulē savu pirmo (?) albumu. Zviedru Meshuggah vai "Kā būtu, ja Periphery uz visu grupu attīstītu vienu Y hromosomu?". Diezgan slepena/introverta grupa, šķietami izveidojusies 2005. gadā un pirmais taustāmais darbs iznācis tik 2009. gadā un tad tikai divas dziesmas. Pamatā progresīvais metāls ar savu Meshuggah djent, bet nav tā, ka šis būt neatlaidīgs rifu ložmetējs ar miljons ritmu pārejām. Šis albums ir tāds ar nelielu TDEP/Hunab Ku šīzi, kam bieži ļauj uzstādīt atmosfēru albumā, un nekur nesasteidz izvēlē, kad runa ir par ģitāru vai bungu partijām. Viens no albumiem, kuri, manuprāt, kaut kā būtu jānoklausās tās kompozīcijas dēļ vien, pat ja žanrs īsti nesaista. Gads nobeigts godam.

(kārtējais isoHunt links)

Par šo gadu es neko īsti laikam nevaru teikt, joprojām slapji sapnīši par Shora albumu, bet tas kā jau katru nakti, kad trīs asaru lāsītes nobirdinu spilvenā. Goes without saying. Vēl gaidāms ir jauns Tool un Cilice albums, bet nu vairāk nekas par šo gadu man nav zināms. Ja būs, gan jau ziņosim. Ar lielu nokavēšanos, bet ziņosim.

Title Fight - Shed

čau

Dažreiz man liekas, ka viss iespējamais pankroks jau ir nospēlēts, taču šad+tad uzrodas ansambļi, kam izdodas manu pesimistisko domu apgāzt. Un Title Fight tam ir labs piemērs.
Shed ir Pensilvānijas čaļu otrais pilnā garuma albums, kas iznāca šīs vasaras sākumā. Šite viņi turpina spēlēt pirmajā albumā dzirdamajā melodiskajā hācē ar "smeldzīti", kas ļoti labi piestāv rudenim. un poģirām. vai abiem kopā.
Vienai no albuma dziesmām ir sagādāts arī video klips:



Albumu vari iegūt, klikšķinot uz vāciņa.
Priekā!

Rosetta jaunā dziesma

Rosetta dod pasaulītei paklausīties savu jauno dziesmu no splita ar Junius, kas iznāks 27. septembrī. Links. Te arī links Junius dziesmai.

Hella - Tripper

čau

Gribēju visādus albumus te ielikt, taču līdz pierakstīšanai nonāk tikai šis. Jo ir pirmais septembris, laiks matemātikai!

Hella ir matemātiskā roka apvienība no Kalifornijas un Tripper ir viņu 5 pilnā garuma ieraksts. Jāpiezīmē, ka līdz šī albuma iznākšanai viņu viens no diviem pastāvīgajiem dalībniekiem - bundzinieks Zaks Hils ir palīdzējis materializēties arī vienam no interesantākajiem hiphopa(?) albumiem šogad un šajā dekādē - Death Grips - Exmilitary, kā arī spēlējis kaudzē citu projektu.

Šajā albuma Hella ir atgriezušies pie divu cilvēku sastāva (kas ir to oriģinālais un -subjektīvi- labākais formējums), un ierakstījuši albumu Hellas labākajās tradīcijās. Lai gan vairs nav tas lo-fi efekts, kāds bija senāk; tagad skan patiesi jaudīgi. Ja tu domā, ka pašmāju Parara taisa `inčīgi un forši`, tad paklausies šo. Tev patiks.

Lūk viena dziesma no albuma. Iespējams, ar mierīgākām bungām nekā citur, bet tāpat lieliska:



Links zem vāciņa,
-Priekā!

Circle Takes The Square - Rites of Initiation EP

oh hai

Nu tad tā.. Pirms dienām pasaulē tika laista pasaulē Circle Takes The Square pirmā nodaļa no Decompositions: Vol I - Rites of Initiation EP. Pēc sazin' cik gadu gaidīšanas āmīšu screamo spēkrats ir devis pavisam jaunu dvesmu no savas daiļrades, iepriekš jau dodot iespēju nobaudīt savā bandcamp profilā.

Kur agrāk bija maniakāls un nerimstošs ātrums, tagad vietā ir nākušas uzmanīgāk ieliktas ģitāras partijas, lenāka plūsma un melodiskas starpspēles. Bet tas nebūt nenozīmē, ka šis albums ir memmīšiem domāts. Lai gan albums ir paņemts par kādu latiņu mierīgāks, te ir daļa sludge ietekmes. Smagie rifi padara šo EP par vēl jo lielāku emocionālu spēkstaciju, kuras sāls netikai slēpjas atsevišķos rifos, bet arī, līdzīgi kā Tesas heartbeatsfromthesky, dziesmu kārtībā, kas būtu attiecīgajā secībā jābauda. CTTS ir noteikti ienākuši jaunā muzikālā teritorijā un paplašinājuši savu komponēšanas māku.

Jā, Circle Takes The Square un sludge - divas lietas, kurām vajadzētu (man) reāli besīt, ir kaut kā saplūdušas skaistā sinerģijā. Gadās.

|Droši paklausies viņus bandcamp profilā un lejuplādē, spiežot uz bilžas.|

Circle Takes The Square jaunā dziesma

Man liekas, šī ziņa būtu attiecīgā, lai sāktu atkal kaut ko te darīt/rakstīt.

Slavenā amerikāņu screamo blice Circle Takes The Square ielikuši internetā dziesmu 'Ways of Ever-Branching Paths' no gaidāmā albuma Decompositions: Vol I, kas būs arī daļā no drīzāk gaidāmā EP Rites of Initiation, kas ir domāta kā daļa no visa Decomposition projekta. (Vai es izteicos neskaidri?) EP gaidāms jau 23. augustā, bet pats projekta, tā teikt, pirmais sējums gan tikai novembrī.

Spied te, lai baudītu labumus.

Bomb the Music Industry! - Vacation

Bomb the Music Industry!'s millionth billionth album attempts to spout doe-eyed optimism at a bar past last call, while the rest of the patrons are fighting about religion and politics like anybody fucking gives a shit.

--quote unquote records

Longailendas kolektīvs Bomb the Music Industry! pavisam nesen laida klajā savu sesto pilna garuma albumu. Iepriekšējos albumos viņiem bija garāžā ierakstīts, haotisks un pozitīvs skapanks ar visiem iespējamajiem instrumentiem, kurus vien varēja savākt. Bet tas bija senāk.
Jaunais albums ir nostrādāts un nopulēts studijā līdz pēdējam; tam ir mānīgs nosaukums "Vacation", taču tas nebūs atvaļinājuma ballītes saundtreks, kā viņu agrīnie ieraksti (ja vien tava atvaļinājuma ballīte nav viskijs un tā inducētas pārdomas par dzīvi).
Turpinot iepriekšējā albumā Adults!!! iesākto skanējumu, viņi turpina radīt savu "ceturtdaļmūža krīzes indīroku"™, ar tekstiem, kas ir labāki par visiem mikrafona ierakstu dzejnieku darbiem kopā. Un pavisam iespējams, ka viņu nākamajā Eiropas koncerttūrē būs vairāk dziesmu ar šķiltavām gaisā nekā ar mošpitiem.
Bet tagad esmu ticis skaidrībā, ka viņi ir mana mīļākā skapank grupa, kas skapank vairs vispār nespēlē. Bet neskatoties uz visu to albums ir patiesi lielisks un vismaz manā plejlistē jau noteikti, tiks atklausīts tā kārtīgi.

Albuma pirmajam singlam(?), kas tika izdots pērnā gada rudenī ir safilmēts arī klipiņš:



Dziesmu vārdi + lejupielāde - zem vāciņa! Jo šis albums (tāpat kā visi iepriekšējie) ir pieejams par velti. Priekā!

Converge/Dropdead splits

21. jūnijā šis splits būs izdots. Converge jau stādīt priekšā laikam nevajag. Long story short - čaļi draugos ar tikpat veciem hardcore veterāniem kā Dropdead. Šie čalīsi spēlē tādu riktīgi nikno hc ar pacifistu dzeju. It kā nav vairs, ko īpaši minēt,- Dropdead - crust hardcore/punk, Converge - Converge.

|Albums tur kur parasti|

Trap Them - Darker Handcraft

Atsaucoties uz iepriekšējo ierakstu - vualā! Mūzika tavam testosterona līmenim.

Atzīta par vienu no aizkaitinātākajām (superīgs vārds, zinu) grupām uz šīs planētas ASV blice Trap Them no Salemas, Ņū Hempšairas (un smieklīgas sakritības pēc - Converge no šīs pašas pilsētas arī nākuši) spēlē tādu riktīgi spēcīgo hardcore'u, piedevās liekot nedaudz crust un grind ietekmes agresijā un nedaudz Every Time I Die stiliņu rokenrolam. Kaut kad pavasarī arī iznāca šis albums

UN

ja ir kāda blice, kas intensitātē varētu mērīties ar Converge, tad tie būtu šie čaļi.

.. lai gan iepriekšējos albumos varēja manīt vairāk Converge tipa intensitātes, kas šķita arī vairāk tuvāk hardcore'am. Tāpēc jāskatās, ko prasās dotajā brīdī. Ja gribas Every Time I Die ar sakostiem zobiem un nihilismu, ķer ciet. Ja esi atklausījies ETID, tad mazāk tā būs iepriekšējos albumos. Albumam tagad gan kvalitātē step-up's baigais, bet ar visu ETID/Cancer Bats rokenrola piegaršu albums šķietami ātri sāk nierēs/aknās sēdēt, tāpēc ,vai varētu piekrist populārajam uzskatam, ka šis ir viņu labākais sniegums un teikt: "This album rapes", nezinu.

Jebkurā gadījumā tāds jaunums, tāda "gaļa" mums te, tā kā beidz šmorēt kotletes, uzliec šito un jūti kā spalvas aug uz krūtīm (meitenēm stiprāks rokasspiediens būs).

Pirmā dziesma albumā

|Zem vāka tevi albums gaida|

Laura Stevenson and the Cans - Sit Resist

čau

kādu laiku nekas te nav bijis ielikts, tagad atkal ir pāris ieraksti, ar kuriem vērts padalīties. Ņujorkas blice Laura un kannas normāli izraus dvēseli un liks klausīties atkal. Skaista pavasara mūzika, kas vēl kādu laiciņu būs pa godīgo novelkama no Don Giovanni apgāda lapas. Spied uz vāciņa, lai teleportētos!

Lai runā viņu videoklips dziesmai par mākslas maģistriem:

mans metāldraug neskumsti, gan jau nākamreiz peeriens.blogspot.com selectā būs vairāk gaļas!

P.S. visiem, kam ar šo ir par maz, Laura ar čomiem pirms pāris gadiem izdeva splitu ar Bomb the Music Industry! kur viņi koverē viens otru un tā, arī labs un par velti & šeit.

The Dillinger Escape Plan jaunais kavers

Bazinga!

Nesen iznāca tāda first-person shooter spēle "Homefront", un parasti jau būtu vienalga, bet skaņu celiņš šai spēlei tāds īpašs - visādas vecas dziesmas par kara tēmu, kuras atspēlē mūsdienu smagās mūzikas skatuves zvaigznes. Bez mathcore supervaroņiem TDEP ir arī tādas blices kā nīstākā deathcore grupa pasaulē/breikdaunu karalienes Oceano, powerjesus metal blice As I Lay Dying un viena no stingrākajām metalcore blicēm, kas vispār varētu būt, Misery Signals [atkāpe: ļoti, nu ļoti iesakāma un svaiga dvesma beigtajā un nu jau gandrīz aizmirstā metalcore žanrā]
Celiņsaraksts:

1. "War Ensemble" - As I Lay Dying (Originally by Slayer) (4:51)
2. "Fight the Power" - The Dillinger Escape Plan featuring Chuck D (Originally by Public Enemy) (3:57)
3. "Uprising" - iwrestledabearonce (Originally by Muse) (4:16)
4. "War Pigs" - The Acacia Strain (Originally by Black Sabbath) (8:15)
5. "One" – Periphery (Originally by Metallica) (7:12)
6. "Fortunate Son" – The Ghost Inside (Originally by Creedence Clearwater Revival) (2:29)
7. "For What It's Worth" – Winds of Plague (Originally by Buffalo Springfield) (2:40)
8. "Us and Them" – Misery Signals (Originally by Pink Floyd) (7:41)
9. "Masters of War" – Arsonists Get All the Girls (Originally by Bob Dylan) (4:15)
10. "War" – Oceano (Originally by Edwin Starr) (3:58)
11. "Sunday Bloody Sunday" – Veil of Maya (Originally by U2) (4:25)

Internetos dalās viedokļi - vienai daļai šķiet, ka viss te ir baigi labais, citai, ka nekas te neder, bet lielākā daļa viennozīmīgi piekrīt, ka Dilindžeriem ir vislabākais kavers sarakstā un vispār, kur izpaužas māka paņemt dziesmas pamatakordus/notis un likt tai ne tuvu izklausīties kā oriģinālam. Jā, ir tur repiņš vietām un nav tik slima ģitārēšana, bet tie ir The Dillinger Escape Plan velns parāvis(!!), tā kā grūvīguma tur netrūkst un, nezinu, vai tāpēc, ka vairs nav tik tehniski, bet piedziedājums tā aiziet (un ļoti labi pietam aiziet) pa punk/hardcore līniju. Ja kādai dziesmai vajadzētu likt tavai sirdij intensīvāk pulsēt, tad tai vajadzētu būt šai.

Superkavers zemāk -


|prieciņš lejuplādējams zem bildes, vari ņemt vai nu visu vai tikai to vienu kaveru|

Explosions In The Sky - Take Care, Take Care, Take Care

Kopš sieviešu dienas te nekas nav ticis ieķēzīts visādu iemeslu dēļ (nepatīk rakstīt), tāpēc domāju, ka tiešām laiks šo padot tālāk. Visdrīzāk, ka liela daļa, ja ne visi, būs jau šo "nopumpējuši" no internātiem, bet tad lai pēriens pārāk neatpaliek.

*drumroll*

Tātad (atzīšu, mīļš vārds šiem rakstiem), kā jau/gan jau daudziem zināms, Teksasas post-rock leģendas Explosions In The Sky aprīlī domāja palaist savu sesto studijas albumu "Take Care, Take Care, Take Care". Protams, sūces mūzikas industrijā netrūkst un vualā - albums jau kādu nedēļu (divas?) jau ir pieejams lejuplādei.

Jāatzīst, ka pirms tam, kad EITS atļāva lejuplādēt un notestēt savu dziesmu 'Trembling Hands', bija tāds mīzieniņš, ka šis albums varētu tā relatīvi sūkāt, bet ar atvieglotu atpūtu var teikt, ka albums ir baaaaaaigi normālais. Labi, ar raksturojumu "normāls" gluži fanu jūru nedabūsi, bet albums ir neslikts. Tiesa, nekas jauns, bet tur gana labi līdzi iepriekšējiem darbiem un ja neesi dzirdējis par Eksplozijām pirms tam, tad, es teiktu, šis ir labs albums, ar ko sākt iepazīt viņus. Tā joprojām ir tā pati mūzika (izņemot 'Trembling Hands', ar to vari iet lekt ar izpletni), pie kuras tu vari atslābt un palasīt grāmatu un kura ir pazīstama ar savām arpedžio vestām kulminācijām un vieglām, tīrām, telpiskām ģitāras solo partijām, kas vienmēr nepaliek noti pārādā, nedz ieliek to nevietā vai plikas aizpildīšanas pēc. *cough* deathcore *cough*

Ja neesi bijis liels fans un gribi kaut ko jaunu, tad, iespējams, šis nav tev, bet ja Explosions In The Sky ir tā narkotika, ar kuru tu neiebilstu pārdozēt kādā naktskluba tualetē, tad by all means - droši lejuplādē.

Prieciņā!


|Bilde > klik > torents|

Explosions In The Sky - Trembling Hands

Tātad, šodien Explosions In The Sky sava saitā *klik klik* piedāvāja par brīvu lejuplādēt 3. dziesmu no sava jaunā, aprīlī gaidāmā albuma 'Take Care, Take Care, Take Care'. Dziesma saucas 'Trembling Hands' un ir krietni dinamiskāka nekā pierasts un ir īsāks gabals. Joprojām var atpazīt EITS skanējuma nianses, bet šķiet tāds pārāk ātrs ritms ar baigajiem aumaļiem. Jauna teritorija, kas liek justies nedaudz neomulīgi kā EITS kaislīgam klausītājam. Atgādina to pašu gadījumu, kas bija ar Sigur Rós pēdējo albumu un kad varēja dzirdēt 'Gobbledigook'. Tik šitā nav tik lipīga un kaut kā negribas domāt, ka tāds tonis būs visam albumam. Turēšu spaini ar īkšķiem par fantastisku albumu.

Enīvei:
1. Lejuplādē
2. Noklausies
3. Fap
4. ?????
5. PROFIT

The World is a Beautiful Place & I am No Longer Afraid to Die - Formlessness

čau

Grupa ar pavisam noteikti garāko nosaukumu, kādu būsi lasījis The World is a Beautiful Place & I am No Longer Afraid to Die, spēlē lielisku miera mūziku (un _nē_, kārtējais garlaicīgais postroks tas nav), 90. gadu `indī īmō` labākajās tradīcijās (a la kapteins džezs). Formlessness ir viņu pēdējais 4 dziesmu ieraksts.

Rekur viena no dzeismām:

Novilkt pilnā garumā var spaidot vāciņu, bet grupas ierakstus noklausīties var šeit.

Priekā!

2010. gada knapi-mega tops/lietas, ko nevajadzēja palaist garām

Tātad beidzot kaut kādu tradīciju labad - raksts, kas nevienam neinteresē jeb "topiņš". Nu labi, kārtot jau tiešām nekārtošu (nedod dievs šeit raksti iegūs kaut kādu kvalitātes līmeni), bet tātad šinī gadā ļoti atzīmējamais.

Kā aizpagājšgad, tā arī pagājšgad maz Latvijas produkta klausīju un daudz nepiesaistīja, BET, ja kaut kas tiešām labs bija Latvijā, tad viens no tiem varēja būt

Židrūns - Dzeltenbaltdzeltenais

Jauns gads un jauna, forša relīze caur SKYR izdevējkompāniju (iepriekšējā gadā tā bija "Jūtīgs un atdalīts" no 100 baltas dvēseles). Neesmu dzirdējis daudz no vecā materiāla un salīdzināt nevaru, bet Židrūns spēlē tādu enerģisku indie rock, varbūt mazliet ar tādu vecā pankroka piegaršu, un kā pati mūzika tā arī vārdi ir ar savu piedūrienu, ievērpjot bikiņ pagalma žargonu, un piedziedājumi kā "Ai, man tie savējie jau besī! viņi visu laiku tikai savas štelles kruķī.." tiešām liek pasmaidīt. Lejuplādi gan nedošu, mudināšu atbalstīt mazliet atkal.

Re, ieskats motivācijai.

010. gada vērā ņemamie ārzemju ieraksti

Jónsi - Go

Paņemot pauzi ar Sigur Rós, Þór “Jónsi” Birgisson ar savu dzīvesbiedru Aleksu Somersu aizsāka Jónsi projektu. Sākumā laižot 'Riceboy Sleeps' 2009. gadā, kas bija vairāk tāds fona ambient albums, un vēlāk debijas albumu Go", kur nedaudz sērīgo un garo melodiju vietā nāk vietā mazliet pop'īgs, ātrs un pozitīvs post-roks ar savu folk piegaršu. Nebūtu brīnums, ja tiklīdz tu atvērtu albuma vāku un dūjas izlidotu uz saulrietu un varavīksnes sāktu tecēt uz grīdas. Vienīgais gabals (un tas nemaz nav slikti), kas tiešām atgādina par Sigur Rós ir tik pēdējais gabals 'Hengilás' ar lēnu orķestra pavadījumu un Jónsi vokālu, tā pārsvarā viss tur saulains un pozitīvs kā Disneja multenē, kur putni čivina un strautiņs čalo.

(Torents)

Frank Turner - Rock & Roll EP

Spēlē šķietami visu, kas uz sirds un tur arī laikam tā burvība.
(rakstiņš par EPu ar lejuplādi)

Paul Baribeau - Unbearable

Es būtībā gribu atkārtot visu ko 7% apinītis teica.
(Raksts un lejuplāde)


Deftones - Diamond Eyes

Galīgi nav pagrīdes mūzika, bet tomēr apsveicami, ka kopš 1995. gada spējuši izsist nišu sev uz skatuves. Pamazām no nu-metal vilņa pārejot uz vairāk atmosfēriskāku skanējumu un zemāk noskaņotajām ģitārām, ar "White Pony" (viņu vislabākais albums EVAAAR) albumu viņi noteica savu autentiskumu turpmākajā skanējumā. UN kamēr 'Deftones' (self-titled albums), iespējams, palika "White Pony" ēnā un "Saturday Night Wrist" bija tāds vairāk gaisīgāks un sterilāks no smagumiņa, "Diamond Eyes" šķietami ir sasniedzis to pašu ģenialitāti, kas bija "White Pony" albumā. Vietām internetos tiek minēts, ka ir pat labāks, bet tas kā kuram. Svarīgākais ir tas, ka tie ir Deftones un tev būs viņus cienīt. Fans vai nē, bet man liekas, katrs var atrast kaut vienu sev sirdij tuvu Deftones gabalu.

(Deftorents)

Šogad ceru sagaidīt Shora 2008. gadā un vēlāk arī pagājšgad solīto albumu, kā arī aprīlī gaidāms Explosions In The Sky "Take Care, Take Care, Take Care" albums.

The Arteries - Dead Sea

čau

The Arteries ir grupa no Lielbritānijas, kuri nākošajā pirmdienā uzspēlēs Dirty Deal Cafe. Man viņus samērā regulāri rekomendē last.fm, jo šie spēlē līdzīgi manām šībrīža novirzēm plejlistē. Pēdējo & šeit iegādājamo albumu Dead Sea viņi izdeva pērn.

Spēlē viņi melodisku hārdkoriņu, labākajās aizokeāna tradīcijās, pietam - tik neslikti, lai būtu vērts arī uz konci aiziet. Rekur var vienu dziesmu no albuma paklausīties:

Koncertā vēl spēlēs Nepatiesi Bet Fakts un grupa ASTPAI no Austrijas! Par koncertu vairāk palasi Netīro darījumu kafenes lapā. Tiekamies pirmdien!

Albums, starp citu, ir zem vāciņa bildes.

None More Black - Icons

čau

None More Black ir hārdkora apvienības Kid Dynamite vokālista jaunākais projekts (nu, jau pēdējos 10 gadus). NMB man šad un tad izmet last.fm radio manā rekomendāciju radiostacijā, bet kautkā nebiju ņēmis & iegādājies vairāk no viņu mūzikas ne reizi.

Šodien brauzējot internetus nejauši uzgāju viņu pēdējo albumu, kas pirms diviem mēnešiem iznācis Resnā Maika izdevniecībā. Jau ar pirmo dziesmu (ko var dzirdēt arī biš zemāk) bija faak, šitie čaļi ir kruti vērtējums. Ļoti labs pankroks, kas prasīsies noklausīties atkal (un atkal (un atkal)).

Lūk, albuma pirmā dziesma:


Albums uz/zem vāciņa bildes,
Priekā!

El Ten Eleven - It's Still Like a Secret

čau

Lai arī cik visādus trokšņus nesaklausītu El Ten Eleven mūzikā, viņi ir tikai divi vīri: viens pie bungām (pārmaiņus elektrō un parastajām) un otrs ar basģitāru un kaudzi loopu un efektu pedāļiem. Jaunajā ierakstā viņi turpina iesākto, turklāt baigi veiksmīgi. Te viena dziesma ieskatam:



Tutrubā var atrast pērnā gada ierakstu (supralabā kvalitātē) no dzīvās uzstāšanās radio ēterā. Rekur dziesma no albuma:

Pārējos video meklē šitā. Un albums zem bildes.
Priekā!

Noumenon - Party Mathematics EP

No Ilinoisas, ASV nāk tāda blice Noumenon. Būtībā EP dod priekštatu par viņu daiļradi; spēlē tādu trokšņainu, biki pop-panciski jestru math rock'u, bet nu pop pank birku nešautu klāt. Iespējams, neparasti, ka math rock blice spēlētu tik distortēti, bet ir labais. Baigi tehniski un jestri, vietām pat tapping'u partijas atgādina Secondsmile vibrācijas (arī izdod arī uz Big Scary Monsters leibla, tā kā nu velciet paralēles paši). Prasmes uz instrumentiem tur nu galīgi netrūkst.

Paklaus' šo:

/Kliko uz bildi, lai lejuplādētu EP'iņu./

Divas Drumcorps relīzes, par kurām tu, iespējams, vēl nezini

Manuprāt, daudzi zina par Drumcorps (īstajā vārdā Aaron Spectre) foršo albumu 'Grist', kas iznāca 2006. gadā. Albumā un vispār šī Aaron Spectre projekta doma bija sajaukt gaļu ar breakcore'u, kas deva rezultātā vienkārši episku uzvaru. Šinī debijas(?) albumā bija apvienotas pārsvarā grupas, kas vairāk vai mazāk attiecās uz mathcore žanru. Ir dziesmas, kur sajauca vairāku grupu dziesmu rifus, un nu baigi ģeniāli (skaties uz dziesmu nosaukumiem, hinthintwinkwink). Neesmu breakcore fans, bet metāla smagumiņš pakļauti breakcore sekvencēm ir tiešām brīnišķīgi pasniegts. Protams, ne visas dziesmas patīk, bet tās, kuras patīk, nu ļoti patīk. /kliko uz 'Grist', ja joprojām nesaproti, par ko te rakstīts/

Drumcorps - Botch Up & Die


Bildīte augstāk ir 2008. gada relīzes vāciņš Drumcorps un Animosity muzikālajai perversijai 'Altered Beast'. Šoreiz gan nav tā plašā grupu atlase, bet tik San Francisko, ASV progresīvā nāves metāla blices Animosity daiļrade. Lai gan ir savs krutums viņu pašā daiļradē, manuprāt, šinī relīzē tie šie breakcore ritmi simpatizē ausij, pat, ja tā gaļa tik diži neieper. Tas pats, ja neskaita grupu variēšanu, kas tik ļoti piedūra iepriekšējā relīze ir pielikts lietā tepat. Krutas ģitāru partijas + breakcore = win. /kliko uz bildītes un tur būs saitiņš, kur varēsi izvēlēties, kā gribi to mantu lejuplādēt - flac vai mp3/

Animosity & Drumcorps - Thin Retro God



Šis gan tāds svežaks salīdzinājumā, izlaists š.g. 16. augustā. Šis būtībā ir izlaists kā singls no gaidāmā otrā oficiālā Drumcorps albuma 'Light The Lights' pie kura strādājis, kā redz, 3 gadus. Tāds sērīgs gabals, kas tik ļoti neliek iemīlēties, vismaz nav tas, kas patika iepriekšējos darbos. Tas var būt tik tāds ieskats albumā vai arī tas var būt tik viens no atsevišķs gabals no albuma, nez, bet pašlaik nesimpatizē. /klikšķini uz vāciņa arī te/

Spried pats:
Drumcorps - Headstrong And Heartfoolish


Toodles.