2011. gada labumiņš

Dātad...

No veļu valsts zemākā slāņa atgriežas šis blags ar kaut kādu pārskatu mjūzekā, kas bija pagājšgad. Nu tāds pārskrējiens ar aci par to, kas saspicēja ausi (man). Ja biji palaidis garām, 7% apinītis jau ar citu sabiedroto šo to par pagājušo gadu pastāstīja. Spied te, lai baudītu ar skaņu efektiem bagātu humoru.

Pārmaiņas pēc - hronoloģiski

*bungu rīboņa*

Title Fight - Shed

Pēdējais raksts pirms pauzes un vienīgais, kam es pilnīgi piekritu komrāda podkāstiņā. Nezinu, vai visi fani ir starā par atkāpi no grupas poppanka saknēm, bet šeit ir savs smeķis.

(Raksts par titulcīņu ar mazāku lakonisma devu)

Frank Turner - England Keep My Bones

"Heaven take thy soul, but England keep my bones"

Ar šo albumu ir bijis baigi. Pirms to izdeva, tika palaistas pāris dziesmas pa radio I Am Disappeared un vēlāk kaut kad Peggy Sang The Blues. Abas dziesmas radīja kaut kādu bažu, pirmā, lai gan diezgan lipīga un patīkama, nedaudz par saldu pat *priekš* Frenka un otra ir bija tāda.. meh, normāli vārdi, aizmirstams meldiņš. Skatoties dziesmu sarakstā, pamanīju I Still Believe, kas jau tā kā atklausīta bija no Rock & Roll EP un, rakņājoties pa internetiem, dzirdēta bija arī Glory Hallelujah (yes, there is no God, but must we sing about this for the 12154th time?). Lejuplādēju, paklausījos, biju vīlies gandrīz visā.. Bet.. sasodīts.. šis albums kaut kā atrada ceļu uz manu serdi. Es nezinu, vai "repetīcija" vai kas te, bet šajā albumā laikam jāieklausās labāk, lai tiešām varētu izbaudīt. Atkal vārdi šeit lielu artavu dod, tāds pats gadījums, kā dažas citas Frenka dziesmas, kas tikai pēc laika atrod ceļu uz manu vitāli svarīgo asins pumpējošo orgānu. Nedaudz dzimtenes - Anglijas mīlestības motīvs šeit arī iepīts dziesmās (un varbūt tāpēc nosaukums), kas, iespējams, varētu atsvešināt klausītāju.. bet tā galīgi nešķiet. Frenks nešķiet dziesmās nekāda attāla rokzvaigzne, bet vairāk tāds pats parast mirstīgais, kam ir bijušas savas uzvaras un likstas kā citiem, līdz ar to ir vieglāk iejusties viņa lomā (pretstatā par populārajiem mūziķiem un viņu balādēm par luksus precēm un gaidāmo harēmu mājās) un dalīt prieku par ne tik sev tuvo dzimteni.

(Torenta links)


Circle Takes The Square - Rites Of Initiation EP

Sen gaidīts pārsteigums no ASV screamo leģendas
(Raksts par albumu)


This Is Hell - Black Mass

Thrashy hardcore reporting in. Kaut kad pirms gadiem diviem Fluff festa organizatori grupu aprakstā izteicās par šo kā in your face hc blici. Nu lūk, šī blice kļuva vēl jo vairāk in your face. Kārtīga sauja ar Slayer tipa smagumiņu labi iet pie šīs grupas. Vietām gan nedaudz par daudz to 80-to gadu smeķa ir ar to metāliņu tas gan, bet savos labajos brīžos viņi plēš ka maz neliekas. Labs albums, ja gribas kaut ko motivējošu skriešanai pa vakariem (bez gopstop un "Akmansdievsdrīzbūs22:00unmanbeidziesbonaparts").

(Niknais torents atrodams šeit)


Russian Circles - Empros

Uuun divas nedēļas vēlāk pēc This Is Hell albuma nāca pasaulē šis, iespējams (kā internets lēš), spēcīgākais Russian Circles garadarbs. Čikāgas postroka/postmetāla trijotne ar šo kaut kā "paķēra" uzreiz nekā Geneva un šito gan gribējas uzreiz te likt, kad tagad vairs īsti sajūtas nav tās pašas. Jebkurā gadījumā šis ir, iespējams, tuvākais, cik nu postmetālam esmu gatavs tuvoties. Albums ir tāds pēc dabas diezgan straujš ģitāra, bass un bungas bliež, cik var, bet tajā pašā laikā netraucē viens otram, bet komplimentē kopējajai (..jajaijajai) skaņai. Personīgi pašam mazliet par daudz, bet sava odziņa ir. Varbūt tāds Geneva kulmināciju rifu turpinājums tiek paņemts tālāk, nezinu. Lai vai kā laipni tiek gaidīti šie zvēri 12. aprīlī Rīgā.

(Slāvu izcelsmes bezstūri šeit)


Vildhjarta - Måsstaden

Nobeigšu šo apskatu smagi ar zviedru metālistiem - Vildhjarta. 29. novembrī "Vildhjarta ("wild heart") laida pasaulē savu pirmo (?) albumu. Zviedru Meshuggah vai "Kā būtu, ja Periphery uz visu grupu attīstītu vienu Y hromosomu?". Diezgan slepena/introverta grupa, šķietami izveidojusies 2005. gadā un pirmais taustāmais darbs iznācis tik 2009. gadā un tad tikai divas dziesmas. Pamatā progresīvais metāls ar savu Meshuggah djent, bet nav tā, ka šis būt neatlaidīgs rifu ložmetējs ar miljons ritmu pārejām. Šis albums ir tāds ar nelielu TDEP/Hunab Ku šīzi, kam bieži ļauj uzstādīt atmosfēru albumā, un nekur nesasteidz izvēlē, kad runa ir par ģitāru vai bungu partijām. Viens no albumiem, kuri, manuprāt, kaut kā būtu jānoklausās tās kompozīcijas dēļ vien, pat ja žanrs īsti nesaista. Gads nobeigts godam.

(kārtējais isoHunt links)

Par šo gadu es neko īsti laikam nevaru teikt, joprojām slapji sapnīši par Shora albumu, bet tas kā jau katru nakti, kad trīs asaru lāsītes nobirdinu spilvenā. Goes without saying. Vēl gaidāms ir jauns Tool un Cilice albums, bet nu vairāk nekas par šo gadu man nav zināms. Ja būs, gan jau ziņosim. Ar lielu nokavēšanos, bet ziņosim.

Death is Not Glamorous - Spring Forward

čau

nebiju šeit neko licis iekšā kopš aprīļa, lai gan jaunas & labas mūzikas, ar ko padalīties, ir pietiekami. jāsāk likt šeit labākais & svaigākais!

Death is Not Glamorous ir melodiskā hārdkora apvienība no Oslo (tas ir Norvēģijā!) un Spring Forward ir viņu jaunākais veikums, kas iznācis šīs vasaras sākumā. šeit viņi turpina jau iemīto taciņu un raksta labākajās žanra tradīcijās ieturētu melodisko hārdkoriņu (ar inspirācijām no Lifetime, Shook Ones un citiem līdzīgiem). Sanācis viņiem ir ļoti forši & gribas klausīties atkal un atkal!

Lūk arī tituldziesmas video:


Viņu bandcamp lapā var iegūt arī gabalus no vecākiem albumiem (¡par velti!)
& Paldies Aicim par daunloudlinku!

Converge/Dropdead splits

21. jūnijā šis splits būs izdots. Converge jau stādīt priekšā laikam nevajag. Long story short - čaļi draugos ar tikpat veciem hardcore veterāniem kā Dropdead. Šie čalīsi spēlē tādu riktīgi nikno hc ar pacifistu dzeju. It kā nav vairs, ko īpaši minēt,- Dropdead - crust hardcore/punk, Converge - Converge.

|Albums tur kur parasti|

Trap Them - Darker Handcraft

Atsaucoties uz iepriekšējo ierakstu - vualā! Mūzika tavam testosterona līmenim.

Atzīta par vienu no aizkaitinātākajām (superīgs vārds, zinu) grupām uz šīs planētas ASV blice Trap Them no Salemas, Ņū Hempšairas (un smieklīgas sakritības pēc - Converge no šīs pašas pilsētas arī nākuši) spēlē tādu riktīgi spēcīgo hardcore'u, piedevās liekot nedaudz crust un grind ietekmes agresijā un nedaudz Every Time I Die stiliņu rokenrolam. Kaut kad pavasarī arī iznāca šis albums

UN

ja ir kāda blice, kas intensitātē varētu mērīties ar Converge, tad tie būtu šie čaļi.

.. lai gan iepriekšējos albumos varēja manīt vairāk Converge tipa intensitātes, kas šķita arī vairāk tuvāk hardcore'am. Tāpēc jāskatās, ko prasās dotajā brīdī. Ja gribas Every Time I Die ar sakostiem zobiem un nihilismu, ķer ciet. Ja esi atklausījies ETID, tad mazāk tā būs iepriekšējos albumos. Albumam tagad gan kvalitātē step-up's baigais, bet ar visu ETID/Cancer Bats rokenrola piegaršu albums šķietami ātri sāk nierēs/aknās sēdēt, tāpēc ,vai varētu piekrist populārajam uzskatam, ka šis ir viņu labākais sniegums un teikt: "This album rapes", nezinu.

Jebkurā gadījumā tāds jaunums, tāda "gaļa" mums te, tā kā beidz šmorēt kotletes, uzliec šito un jūti kā spalvas aug uz krūtīm (meitenēm stiprāks rokasspiediens būs).

Pirmā dziesma albumā

|Zem vāka tevi albums gaida|

The Arteries - Dead Sea

čau

The Arteries ir grupa no Lielbritānijas, kuri nākošajā pirmdienā uzspēlēs Dirty Deal Cafe. Man viņus samērā regulāri rekomendē last.fm, jo šie spēlē līdzīgi manām šībrīža novirzēm plejlistē. Pēdējo & šeit iegādājamo albumu Dead Sea viņi izdeva pērn.

Spēlē viņi melodisku hārdkoriņu, labākajās aizokeāna tradīcijās, pietam - tik neslikti, lai būtu vērts arī uz konci aiziet. Rekur var vienu dziesmu no albuma paklausīties:

Koncertā vēl spēlēs Nepatiesi Bet Fakts un grupa ASTPAI no Austrijas! Par koncertu vairāk palasi Netīro darījumu kafenes lapā. Tiekamies pirmdien!

Albums, starp citu, ir zem vāciņa bildes.

Optimus Prime

Čau

Man te ir kārtīga ziemassvētku dāvana no OSK apgāda un Maskavas brigādes Optimus Prime. OP izlaiduši savu līdz šim labāko ierakstu ar ļoti jaudīgu skrīmō. Šeit vairs nevar dzirdēt vijolnieci, kā iepriekšējos ierakstos, taču skan viņi daudz tīkamāk nekā iepriekš.

Rekur ieskatam pirmā dziesma:

Priekā!

Rikošeta koncertieraksts

Pārskatīju dažādus mūzikas iegādes punktus šodien un atradu, ka internetos parādijies krievu melōdiskā hārdkoriņa grupas Ricochet koncertieraksts. Pāris bildes un pilns apraksts krieviski te. Pēc šitās klausīšanās sapratu, ka baigi nolažoju toreiz, kad neaizgāju uz viņu iepriekšējo uzstāšanos Rīgā, vot.

Velkams ieraksts šeit. Piecietiet to čakarīgo iFolder.ru, jo ieraksts ir tā vērts. Rekur viena dziesma no konča (un albuma):

Priekā!

Abduktio - Self-titled albums

Tāds baigais intro (u mad?):
Pagājšgad somu hardcore punk leģendas Abduktio izlaida s/t 12 colnieci. Personīgi esmu nedaudz tāds oldfag sakarā ar viņu mūziku, lai gan baigi tur 10 gadus neesmu bijis ieinteresēts hardcore skatuvē. Būtībā sāku klausīties viņus apmēram tad, kad birka hardcore nu tika šauta pie katras kliedzošās blices (pirms 5 gadiem?), nu vismaz tā brīvi šķita, viss končos bija kaut kāds hc vai core. Vairāk vai mazāk. Nu pēc tekstos izteiktām idejām varēja devēt pie hardcore mūzikas, bet tā muzikālās kompozīcijas ziņā tas gāja pāri/ārpus rāmjiem. In.stora bija hc, When My Authorities bija hc, dEFDUMP bija hc. Tolaik hārdkors šķita tāds baigi dažādīgs un brīvs žanrs, kur bija galvenais bliezt pa stīgām tā, ka pūlis nu nevar nekustēt. Un daži, iespējams, tad arī ieturējas pie attiecīgā žanra arhetipiem, bet Abduktio, manuprāt, bija viena no tām inovatīvajām grupām kā pašmāju In. stora, wmaf vai Luksemburgas dEFDUMp. Nu ej nu atrodi kaut ko līdzīgu. Labi, Abduktio bija tomēr vistuvāk hardcore punk žanram, bet tomēr, kad nāca tāds albums kā "Yövuoro", kurā jau bija manāmi zudusi tā dzirksts, kas bija iepriekšējos albumos; albumā "Thermidor" vispār.. man tāds šņuk uznāca bez maz vai. Pēdējā koncertā viņi bija tādi manāmi dūšīgāki un tad es domāju, ka nevar būt, ka vecums. Kaut kas līdzīgs kā Daitro pēdējam albumam. Šķiet, ka grupa grib, lai vairāk vārdos ieklausās. Daļa Abduktio eklektiskuma bija palicies, bet spēks šķita zudis.

Un tagad par albumu:
Reāli šķita, ka šie vairs tā muzikāli nepriecēs, kā arī tas, ka Abduktio vairs nespēlēs kā agrāk (I guess), BET jāsaka vispār, ka nu riktīgi labā hardcore punk relīze! Protams, nav vairs tā spēcīga basa fonā un gičiņas ar tik dikti rupjas nav, bet, fuck viņu raibais, šis ir sanācis uz goda. Šķiet, ka pievēršusies vairāk hardcore skanējuma saknēm, respektīvi, actual hardcore punk! zomg! (varbūt tāpēc Bad Brains tipa albuma vāks), vairāk šķiet tā pēc standarta, kas nav domāts kā slikti, bet vienkārši vairāk ietekmēts kā parasti un, nu riktīgi piedur! Manā mūzikas pūra lāde šis šķietami vecais žanrs ar somu piegaršu ir kā riktīgs svežaks.

Tā kā - priekā!


Albums zem bilžas.

Ieskvoto pasauli

Nākošsestdien (tas ir 28. augustā) Purvciema skvotā notiks mošīgs koncerts ar hārdkora apvienībām Kastete, Freelancers, Louis Allegre un Jāni Čakaru. Ar savu 1ls tu palīdzi skvota uzturēšanai, lai tur arī turpmāk var taisīt končus.

Ja tev gribēsies aizmīties kautkur arī pa nedēļas vidu, tad 24. augustā Apokalipses Jātnieki atvērs savu klubu "Velozaurs" bijušā Andrejsalas Pulkveža mājvietā. Sākums 19:00, vairāk infō šiten te.

Tada lūk kultūras programma nākamai nedēļai, lasītāj!

Bikes Against the Machine

Rīgas baikpanku kolektīvs Bikes Against the Machine nesen publicēja 9 dziesmu albumu, kuru, ar pašu grupas dalībnieku svētību, dodu jums paklausīt. Mošīgs vecās skolas hārdkors ar jaudīgām lirikām. Paciņā klāt ir arī dziesmu vārdi, lai vari viņus noķert koncertā un pievienoties singalongam! Ieskatam, dziesma par D.I.Y., jeb latviski: D.T.P:

Priekā!

Ballīte trešdienā!

Čau!

Trešdien (11. augustā) Netīro Darījumu Kafenē būs labs koncis. Spēlēs āmišu amīšu hārdkor grupa Unrestrained. Tikko klausījos viņu maispeisus, skan labi!
Bonusā arī Tesa un jaunā HC blice Luis Allegre. Tiekamies tur jau parīt ;)

Sākums astoņos, ieeja divpieesmit.
Vairāk info @ DDC.

Descendents - Milo Goes to College

Čau!

Pēdējā laikā gandrīz-gandrīz te ieliku pa kādam albumam, bet tomēr kautkas īsti nepatika tajos. Tapēc izdomāju ielikt vienu pērli no senas pagātnes. Un tas ir Kalifornijas panku apvienības Descendents `82. gada debijas (pilnā garuma) albums Milo Goes to College.
Albumā ir 15 gabali, no kuriem vairums ir netipiski savam laikam un scēnai. Ar īsām + ātrām + lipīgām dziesmām par meitenēm, nevēlēšanos kļūt par saviem vecākiem un citām tīņu likstām. Bet bez dziesmām, kas kalpo tikai vietas aizbāšanai uz plates. Albums pēc kura parauga ir radušās ordas ar poppank (un melodiskā hardkorčega) grupām. Klausāmajam pirmā dziesma no plates:

Ja drīzumā nonstopā klausīšos ko citu no klasisko ierakstu plauktiņa, tad peeriena vēstures sadaļa tiks turpināta, priekā!

4. augustā

Turpat kur bija BTB tūres 'kikof' koncis.

REARRANGED

MY DOG’S A CAT

AFONIA

Beyond The Borders tūres kick-off koncerts

Sīkāka infa >>>>>>>>>>>>>>> te.
Durvis kavēsies.

Krievijas hardcore apvienība Ray pārtrauc savu darbību

Tā bakstījos pa internetu un nodomāju ieiet iekš Old Skool Kids records un uzgāju šo bēdu vēsti.

"Привет всем,
наступило лето и у нас есть одна новость. RAY прекращает свое существование: никаких драм, никаких ссор, просто все имеет свое начало и свой конец, наш круг замкнулся. 5 лет, куча концертов, городов, в которых мы вряд ли когда-нибудь побывали бы, много хороших людей и новых друзей, которыми мы очень дорожим и которых мы любим. Это наша семья РЭЙ, и она никуда не уходит."

Tiem, kam krievu valoda nav iemaņu sarakstā (lai gan krievu grupa vispār..), mans kreisais tulkojums:

"Sveiki visiem,
pienākusi vasara un mums ir viena ziņa. RAY pārtrauc savu eksistēšanu: nekādas drāmas, nekādi strīdi, vienkārši visam ir savs sākums un savas beigas; mūsu aplis ir aizvēries. 5 gadi, "kaudze" ar koncertiem, pilsētām, kurās mēs diezvai būtu kaut kad apmeklējuši, daudz labu cilvēku un jaunu draugu, kuri mēs ļoti mīlam un turam godā. Tā ir mūsu ģimene RAY, un nekur viņa neaizies."

Vēl tur it kā bija ziņojumi par pēdējiem koncertiem, bet tie Krievijā.

Selenites - Jeder Für Sich Und Gott Gegen Alle

No screamo valsts Francijas nesen nāca uzmanībā šī blice, kura arī nesen (~pirms 2 mēnešiem), cik sapratu, izdeva savu pirmo albumu. Vāciskais albuma nosaukums no vienas vēsturiskas drāmas ņemts, ja kas.

Viņi (te maispeis) spēlē tādu hardcore un sludge miksli. Ir vietām tādi ātri, mazliet Converge'iski riffi (nu tie krutie, kas liek pagriezt galvas ar smaidu sejā). Ar tiem sākas daudzas dziesmas albumā, bet tad jau ar laiku mēdz aiziet uz lēno sludge sakni. Man tādi lēnie smagie reti, kad pa zobam, bet foršas tur tās ātrās partijas.

Grab your dick and double-click uz albuma vāciņa, lai "novilktu" albumu.

29. maijs

wakkawakkawakka copīpeist:

KAD: 29.05.10

KUR: VEF 5.korpuss Riga Indoor

IEEJA: 2Ls
Durvis vaļā no plkst. 20:00

KAS: SCM (Hardcore/Crust, NL), Streets of Sex, D.O.J.



4ekojiet zzveeriigo niiderlandie6u muzikaalo sniegumu te, kaa arii citu info par grupu:
KLIK HIER!!

Streets of Sex sniegs jums experimentaali muzikaalo aarpraatu ar noiza piegar6u

Un grupa D.O.J. ar savo otro un peedeejo uzstaa6anos raadiis kaa latvijaa speelee krastiigo hardkoru baltkrievijas pank hardkora labaakaas tradiicijaas. Nepalaidiet garaam!!!

Gaidam ciemos!

PPrec predstavļajet

Copypasta:

Kad: 08.04.10
19:00

Kur: PP Palace, VEF indoor skeitparkā 5. korpusā

Ieeja: 1 Ls

Grupas: No Lietuvas būs Good Fucking Times (thrash hardcore) un Mekasduo (noise jazz). Kā vietējais atbalsts nāk talkā foršie Bikes Against The Machine (velopunk) un Paranoid Destruction (grunge punk). Kliko uz bildītes pa labi, lai "čotkāk" saprastu, kur tas ir.

Animal liberation, human liberation!

13. martā, Dirty Deal Cafe notiks labdarības koncerts (nauda pēcāk nonāks Juglas dzīvnieku patversmē (te par viņiem var palasīt)) ar pavisam lieliskām grupām: The Black Drummer is a Slave, Bikes Against the Machine, Silards, Neprodukts un jaunu apvienību Lokators.

Sākums deviņos, maksā divītis. Tiekamies tur!

Ray - Judas

Labvakar!

Tātad beidzot tiku pie šīs relīzes. Bija doma ātrāk par šo kaut ko pļurkstēt, bet uzreiz pēc albuma palaišanas, kas bija kaut kādā augustā pagājšgad laikam, lejuplāde nebija kā opcija. Tagad atcerējos un dabūju.

Tātad #2
Albums iznāca pagājušā gada vasaras beigās kā septiņcolniece ar Old Skool Kids leibla palīdzību, pavisam kopā ir 5 jaunas, no kurām viena laikam ir kavers. Piemināms starp inčīgajiem faktiem būtu tāds, ka grupas šās relīzes niknākajā, īsākajā un biki neierastākā manierē spēlētajā tituldziesmā piedzied Sergejs Vološins, kas darbojas iekš OSK (nu vismaz ar viņu sazinies, ja vajag diskus). Viesvokālos arī nācis Kirils no Argument 5.45.

Spēlēšanas maniere tā pati, izņemot, kā jau minēju, tituldziesma "Judas", kur arī vislielākais naids sabiris. Tāds visai foršs sākums albumam, pilnīgi iepatikās un prasījās krietni vēl, bet ar to es nenopeļu albumu. Vienkārši labs sākums, konfektīte noteikti dzīvajā. Tekstu ziņā vārds "Judas" ievirza vispārējo albuma tematiku - par cilvēkiem mums apkārt, par draugiem un to opozīciju - liekuļiem un nodevējiem. Pēdējā dziesma ir oriģināli no Skygrain, kuras teksti arī vairāk paķēra, bet tas tā - faktiņš par mani, varat nepierakstīt.

Rekur, arī mana mīļā tituldziesma:


Priekā!