Bomb the Music Industry!'s millionth billionth album attempts to spout doe-eyed optimism at a bar past last call, while the rest of the patrons are fighting about religion and politics like anybody fucking gives a shit.
--quote unquote records
Longailendas kolektīvs Bomb the Music Industry! pavisam nesen laida klajā savu sesto pilna garuma albumu. Iepriekšējos albumos viņiem bija garāžā ierakstīts, haotisks un pozitīvs skapanks ar visiem iespējamajiem instrumentiem, kurus vien varēja savākt. Bet tas bija senāk. Jaunais albums ir nostrādāts un nopulēts studijā līdz pēdējam; tam ir mānīgs nosaukums "Vacation", taču tas nebūs atvaļinājuma ballītes saundtreks, kā viņu agrīnie ieraksti (ja vien tava atvaļinājuma ballīte nav viskijs un tā inducētas pārdomas par dzīvi). Turpinot iepriekšējā albumā Adults!!! iesākto skanējumu, viņi turpina radīt savu "ceturtdaļmūža krīzes indīroku"™, ar tekstiem, kas ir labāki par visiem mikrafona ierakstu dzejnieku darbiem kopā. Un pavisam iespējams, ka viņu nākamajā Eiropas koncerttūrē būs vairāk dziesmu ar šķiltavām gaisā nekā ar mošpitiem. Bet tagad esmu ticis skaidrībā, ka viņi ir mana mīļākā skapank grupa, kas skapank vairs vispār nespēlē. Bet neskatoties uz visu to albums ir patiesi lielisks un vismaz manā plejlistē jau noteikti, tiks atklausīts tā kārtīgi.
Albuma pirmajam singlam(?), kas tika izdots pērnā gada rudenī ir safilmēts arī klipiņš:
Dziesmu vārdi + lejupielāde - zem vāciņa! Jo šis albums (tāpat kā visi iepriekšējie) ir pieejams par velti. Priekā!
kādu laiku nekas te nav bijis ielikts, tagad atkal ir pāris ieraksti, ar kuriem vērts padalīties. Ņujorkas blice Laura un kannas normāli izraus dvēseli un liks klausīties atkal. Skaista pavasara mūzika, kas vēl kādu laiciņu būs pa godīgo novelkama no Don Giovanni apgāda lapas. Spied uz vāciņa, lai teleportētos!
Lai runā viņu videoklips dziesmai par mākslas maģistriem:
mans metāldraug neskumsti, gan jau nākamreiz peeriens.blogspot.com selectā būs vairāk gaļas!
P.S. visiem, kam ar šo ir par maz, Laura ar čomiem pirms pāris gadiem izdeva splitu ar Bomb the Music Industry! kur viņi koverē viens otru un tā, arī labs un par velti & šeit.
Grupa ar pavisam noteikti garāko nosaukumu, kādu būsi lasījis The World is a Beautiful Place & I am No Longer Afraid to Die, spēlē lielisku miera mūziku (un _nē_, kārtējais garlaicīgais postroks tas nav), 90. gadu `indī īmō` labākajās tradīcijās (a la kapteins džezs). Formlessness ir viņu pēdējais 4 dziesmu ieraksts.
Rekur viena no dzeismām:
Novilkt pilnā garumā var spaidot vāciņu, bet grupas ierakstus noklausīties var šeit.
Tātad beidzot kaut kādu tradīciju labad - raksts, kas nevienam neinteresē jeb "topiņš". Nu labi, kārtot jau tiešām nekārtošu (nedod dievs šeit raksti iegūs kaut kādu kvalitātes līmeni), bet tātad šinī gadā ļoti atzīmējamais.
Kā aizpagājšgad, tā arī pagājšgad maz Latvijas produkta klausīju un daudz nepiesaistīja, BET, ja kaut kas tiešām labs bija Latvijā, tad viens no tiem varēja būt
Židrūns - Dzeltenbaltdzeltenais
Jauns gads un jauna, forša relīze caur SKYR izdevējkompāniju (iepriekšējā gadā tā bija "Jūtīgs un atdalīts" no 100 baltas dvēseles). Neesmu dzirdējis daudz no vecā materiāla un salīdzināt nevaru, bet Židrūns spēlē tādu enerģisku indie rock, varbūt mazliet ar tādu vecā pankroka piegaršu, un kā pati mūzika tā arī vārdi ir ar savu piedūrienu, ievērpjot bikiņ pagalma žargonu, un piedziedājumi kā "Ai, man tie savējie jau besī! viņi visu laiku tikai savas štelles kruķī.." tiešām liek pasmaidīt. Lejuplādi gan nedošu, mudināšu atbalstīt mazliet atkal.
Re, ieskats motivācijai.
010. gada vērā ņemamie ārzemju ieraksti
Jónsi - Go
Paņemot pauzi ar Sigur Rós, Þór “Jónsi” Birgisson ar savu dzīvesbiedru Aleksu Somersu aizsāka Jónsi projektu. Sākumā laižot 'Riceboy Sleeps' 2009. gadā, kas bija vairāk tāds fona ambient albums, un vēlāk debijas albumu Go", kur nedaudz sērīgo un garo melodiju vietā nāk vietā mazliet pop'īgs, ātrs un pozitīvs post-roks ar savu folk piegaršu. Nebūtu brīnums, ja tiklīdz tu atvērtu albuma vāku un dūjas izlidotu uz saulrietu un varavīksnes sāktu tecēt uz grīdas. Vienīgais gabals (un tas nemaz nav slikti), kas tiešām atgādina par Sigur Rós ir tik pēdējais gabals 'Hengilás' ar lēnu orķestra pavadījumu un Jónsi vokālu, tā pārsvarā viss tur saulains un pozitīvs kā Disneja multenē, kur putni čivina un strautiņs čalo.
Galīgi nav pagrīdes mūzika, bet tomēr apsveicami, ka kopš 1995. gada spējuši izsist nišu sev uz skatuves. Pamazām no nu-metal vilņa pārejot uz vairāk atmosfēriskāku skanējumu un zemāk noskaņotajām ģitārām, ar "White Pony" (viņu vislabākais albums EVAAAR) albumu viņi noteica savu autentiskumu turpmākajā skanējumā. UN kamēr 'Deftones' (self-titled albums), iespējams, palika "White Pony" ēnā un "Saturday Night Wrist" bija tāds vairāk gaisīgāks un sterilāks no smagumiņa, "Diamond Eyes" šķietami ir sasniedzis to pašu ģenialitāti, kas bija "White Pony" albumā. Vietām internetos tiek minēts, ka ir pat labāks, bet tas kā kuram. Svarīgākais ir tas, ka tie ir Deftones un tev būs viņus cienīt. Fans vai nē, bet man liekas, katrs var atrast kaut vienu sev sirdij tuvu Deftones gabalu.
Šogad ceru sagaidīt Shora 2008. gadā un vēlāk arī pagājšgad solīto albumu, kā arī aprīlī gaidāms Explosions In The Sky "Take Care, Take Care, Take Care" albums.
Tātad sadarbībā ar mūsu pašmāju ULVE agency 9. februārī Rīgā, jaunatvērtajā mūzikas krogā "Bubamara" (Audēju iela 8), uzstāsies indie rock/noise rock grupa "CARUSELLA". Grupa 2008. gadā izlaida savu debijas albumu "Carusella", kas ieguva plašu atzinībā gan Izraēlā, gan Eiropā un pavēra iespējas uzstāties arī vērienīgos ārzemju mūzikas pasākumos. Vairāk info te. Ja esi starā par dāņu grupas "Lack" pēdējiem indie novirziena albumiem vai arī Love of Diagrams daiļradi, tad šis arī varētu iet pie sirds. Lejuplāde te.
No Ilinoisas, ASV nāk tāda blice Noumenon. Būtībā EP dod priekštatu par viņu daiļradi; spēlē tādu trokšņainu, biki pop-panciski jestru math rock'u, bet nu pop pank birku nešautu klāt. Iespējams, neparasti, ka math rock blice spēlētu tik distortēti, bet ir labais. Baigi tehniski un jestri, vietām pat tapping'u partijas atgādina Secondsmile vibrācijas (arī izdod arī uz Big Scary Monsters leibla, tā kā nu velciet paralēles paši). Prasmes uz instrumentiem tur nu galīgi netrūkst.
Ja biji Positivus'ā šogad, tad gan jau dzirdējis Maskavas indie/post-rock/shoegaze trio Everything Is Made In China. Viņi tuvākajā 22. janvārī (t.i. nākamgad) solās atkal apciemot mūs Rīgas alternatīvās mūzikas klubā "DEPO". To var redzēt viņu mājaslapā un to var redzēt DEPO mājaslapā. Vot tā.
*Lasi šito un izliecies, ka tevi tas kaut minimāli interesē*
Fun fact: abas grupas ir no Filadelfijas, ASV. Par Rosetta laikam nekas nav jāsaka, bet Restorations gan laikam būtu jaunie uzlēcēji un forši, ka Rosetta tādā ziņā paceļ gaismā jaunos censoņus. Splitā ir pa dziesmai no katras blicītes, kuras ir pāri 10 minūšu slieksnim.
Kāda ir jaunā Rosetta's dziesma un ko spēlē Restorations?
Nu man Rosetta's daiļrade vai post-(meh)tāls tā. Pēdējais albums gan kaut kā brīdi piedūra; nezinu kāpēc, bet kaut kā šķiet ("sākas.."), ka viņi ieciklējas pārāk vienos ritmos, sekvencēs (latviskais vārds 'secība' nešķita atbilstošs), efektos un nu visā, kā sākās, tā beidzās. Apmēram spēlē tā, kā tajā iepriekšējā dziesmā, dziesmā pirms tās utt. Par citām blicēm varu pateikt: "Nu man post-metāls reti patīk", bet ar šo sanāk: "man nepatīk šī dziesma un tās 100 variācijas". Bungas šķiet tur gan krutas.. sort of.
Restorations spēlē tādu zināmu old skool'o emo/post panku ar dažām vieglām gičiņas skaņām ar dīleju vai reverbu. Dažas partijas dod nostaļģisku piegaršu no 90-ajiem, nevar teikt, ka iemīlējos, bet ir a'ight gabaliņš.
Pirms laikam kāda mēneša Optimus Prime un Totoro iz Krievijas izdeva splitu. Optimus Prime spēlē tādu screamo.. itkā. Tādas baigi pīkstošās skaņas, daudz pa smalkajām stīgām tiek čīgāts. Bik atsit Saetia, ja kāds būtu to paātrinājis 2 reizes. Neesmu nekāds dižais fans, bet ir viņiem savi momenti.
Totoro (FYI, Totoro ir tēls no vienas anime filmas) spēlē kaut ko nezināmu, it kā izklausās pēc visām lēnajām screamo dziesmām, ko var dzirdēt tik bez kliegšanas. Nu būtībā var jau slīdēt uz kaut kādu retro emo pusi, bik arī kaut kas no indie rock. Baigais mistrojums. Žanru salāti.
Tātad Analena novembra sākumā izdeva jauno albumu 'Inconstantinopolis'. Grupa Analena nāk no Horvātijas. Spēlē tādu, nez kā lai pasaka, emocionālāku, kliedzošāku post panku. Iesakāms At The Drive-in cienītājiem, lai gan At The Drive-in spēlēšanas manierē šķiet impulsīvāki par Analena. Respektīvi, tāds pats salīdzinājums kā hardkoram un pankrokam tikai šoreiz viņu "post-" pēcteči.
Tā pats albums ir tīri klausāms un noteikti viens no tādiem, kuru es labprāt iegādātos. Lai gan gribētos vairāk tādu "up-beat", jestrāku rifu dziesmās, jo tādi skanējumi ir tik "Off With My Head", "Life In Exclamation Marks" un "108: Cedar Calling Dawn" (lai gan tas gabals ir ar tādām lēnākām mažora izpausmēm). Prasās vairāk dinamiskuma iekļaut stilā, bet tie tik tādi subjektīvi sīkumi, tā kā kliko uz bildes un spried pats.
Re, tituldziesma un viens no lipīgajiem meldiņiem albumā:
Šo piektdien Tornis rīko koncertu, kurā piedalās Torņgrupas Mazie smirdīgie kociņi, Bērnības milicija, kā arī Kodeka projekts Shit Forger un citas grupas. Notiek Zirgu Pastā (tas ir dzirnavu ielā 46) maksā divīti un sākas ap sešiem, teiksmaināku aprakstu vari lasīt oficiālajā uzsaukumā. Tiekamies piekdien tur!
Tornis izdevis 2009. gada vasaras sezonas promō izlasi ar skaņdarbiem no šobrīd aktuālajiem torņa māksliniekiem. Izlasē dziesmas no MSK, Bērnības milicijas, abu grupu dīleru/līderu Simona un Jura sologabali un šis tas no Baložpilniem pagalmiem. Lai saprastu, ar ko tev darīšana, lai skan zīmīgākais pēdējā laika gabals, kas iznācis ar Torņa etiķeti:
Ja atceries, nesen te bija Enter šikari albums. Man sanāca misēklis ar lielajiem autortiesību aizstāvjiem, kuri nejautājot izvāca laukā rakstu par viņu albumu (ja tev to albumu vajag, atmet man meilu, tiksi pie linka). Tornis gan savu izlasi dala visiem par velti. Lūk tā. Un spied uz bildes, lai tiktu pie linka.
Kārls ir viens no (šķiet) retajiem dziesminiekiem, kurš dzīvo ārpus visa garlaicīgā un pierastā (arī indī šmindī pasaulē) un sacer, to kas pašam tīk. Garāžīgi interesantās psihodēļiskās dziesmiņās par pūķiem un lakstīgalu diētām varētu ļoti labi iederēties Easy Rider filmā. Katrā ziņā viens saulains+silts albums laikam, kad ielas klāj dzeltenais sniegs! (!spied uz vāciņa!)
pēriens ir interesantās mūzikas informators. par visu, kas ir pietiekami kruts, lai pavēstītu citiem, un ko nespēlē radio swh. gan par izdotajiem albumiem, gan končiem un citām atrakcijām.
ja tev lapas mjuzeks liekas saistošs un tu arī gribi dalīties ar citiem savos atradumos, tad pieraksti zem kāda ieraksta savu meilu, visu sarunāsim ;)