2010. gada knapi-mega tops/lietas, ko nevajadzēja palaist garām

Tātad beidzot kaut kādu tradīciju labad - raksts, kas nevienam neinteresē jeb "topiņš". Nu labi, kārtot jau tiešām nekārtošu (nedod dievs šeit raksti iegūs kaut kādu kvalitātes līmeni), bet tātad šinī gadā ļoti atzīmējamais.

Kā aizpagājšgad, tā arī pagājšgad maz Latvijas produkta klausīju un daudz nepiesaistīja, BET, ja kaut kas tiešām labs bija Latvijā, tad viens no tiem varēja būt

Židrūns - Dzeltenbaltdzeltenais

Jauns gads un jauna, forša relīze caur SKYR izdevējkompāniju (iepriekšējā gadā tā bija "Jūtīgs un atdalīts" no 100 baltas dvēseles). Neesmu dzirdējis daudz no vecā materiāla un salīdzināt nevaru, bet Židrūns spēlē tādu enerģisku indie rock, varbūt mazliet ar tādu vecā pankroka piegaršu, un kā pati mūzika tā arī vārdi ir ar savu piedūrienu, ievērpjot bikiņ pagalma žargonu, un piedziedājumi kā "Ai, man tie savējie jau besī! viņi visu laiku tikai savas štelles kruķī.." tiešām liek pasmaidīt. Lejuplādi gan nedošu, mudināšu atbalstīt mazliet atkal.

Re, ieskats motivācijai.

010. gada vērā ņemamie ārzemju ieraksti

Jónsi - Go

Paņemot pauzi ar Sigur Rós, Þór “Jónsi” Birgisson ar savu dzīvesbiedru Aleksu Somersu aizsāka Jónsi projektu. Sākumā laižot 'Riceboy Sleeps' 2009. gadā, kas bija vairāk tāds fona ambient albums, un vēlāk debijas albumu Go", kur nedaudz sērīgo un garo melodiju vietā nāk vietā mazliet pop'īgs, ātrs un pozitīvs post-roks ar savu folk piegaršu. Nebūtu brīnums, ja tiklīdz tu atvērtu albuma vāku un dūjas izlidotu uz saulrietu un varavīksnes sāktu tecēt uz grīdas. Vienīgais gabals (un tas nemaz nav slikti), kas tiešām atgādina par Sigur Rós ir tik pēdējais gabals 'Hengilás' ar lēnu orķestra pavadījumu un Jónsi vokālu, tā pārsvarā viss tur saulains un pozitīvs kā Disneja multenē, kur putni čivina un strautiņs čalo.

(Torents)

Frank Turner - Rock & Roll EP

Spēlē šķietami visu, kas uz sirds un tur arī laikam tā burvība.
(rakstiņš par EPu ar lejuplādi)

Paul Baribeau - Unbearable

Es būtībā gribu atkārtot visu ko 7% apinītis teica.
(Raksts un lejuplāde)


Deftones - Diamond Eyes

Galīgi nav pagrīdes mūzika, bet tomēr apsveicami, ka kopš 1995. gada spējuši izsist nišu sev uz skatuves. Pamazām no nu-metal vilņa pārejot uz vairāk atmosfēriskāku skanējumu un zemāk noskaņotajām ģitārām, ar "White Pony" (viņu vislabākais albums EVAAAR) albumu viņi noteica savu autentiskumu turpmākajā skanējumā. UN kamēr 'Deftones' (self-titled albums), iespējams, palika "White Pony" ēnā un "Saturday Night Wrist" bija tāds vairāk gaisīgāks un sterilāks no smagumiņa, "Diamond Eyes" šķietami ir sasniedzis to pašu ģenialitāti, kas bija "White Pony" albumā. Vietām internetos tiek minēts, ka ir pat labāks, bet tas kā kuram. Svarīgākais ir tas, ka tie ir Deftones un tev būs viņus cienīt. Fans vai nē, bet man liekas, katrs var atrast kaut vienu sev sirdij tuvu Deftones gabalu.

(Deftorents)

Šogad ceru sagaidīt Shora 2008. gadā un vēlāk arī pagājšgad solīto albumu, kā arī aprīlī gaidāms Explosions In The Sky "Take Care, Take Care, Take Care" albums.