Haiduk!
Nesen kompīts noplīsa, līdz ar to nācās ķerties pie saviem disku krājumiem. Ieliku šo, virsrakstā minēto, disku magnetefonā, nospiedu 'Play', atcērējos, kāpēc man šīs zviedru grupas hārdkōriņš tik ļoti iepatikās, un izlēmu padalīties.
Nesen kompīts noplīsa, līdz ar to nācās ķerties pie saviem disku krājumiem. Ieliku šo, virsrakstā minēto, disku magnetefonā, nospiedu 'Play', atcērējos, kāpēc man šīs zviedru grupas hārdkōriņš tik ļoti iepatikās, un izlēmu padalīties.
Sou enīvei tā īsi - ar katru albumu viņi savu skanējumu mēdz nedaudz pagrozīt, padarot to arvien inčīgāku. To var pamanīt, ja salīdzina albumu "This Just Might Be the Truth" ar "Songs to Fan the Flames of Discontent" un šo pašu albumu ar "The Shape Of Punk To Come-A Chimerical Bombation In 12 Bursts". Kvalitāte albumam ar čotkāka. Visas dziesmas ir diezgan "lipīgas" un, iespējams, kādu laiku dominēs jūsu 'playlist'-ā. Šis nav nekāds mošīgais hārdkōrs, bet tomēr piesaista uzmanību ar savu melodisko struktūru(ko?), kurā varbūt nav salikti nekādi brutāli sarežģītie rifi(pankroks vecīt!!), bet to visu labi atspēko tie ritmi, kādos ir izkārtoti attiecīgie akordi.(Jaukts salikts teikums)
Ja vēlaties izpētīt šo atšķirību, uzklikojiet uz albumu nosaukumiem.
UP-deits : Linki nosprāguši. Re, jauns(nu cik nu jauns) - Refused ieraksti.
UP-deits : Linki nosprāguši. Re, jauns(nu cik nu jauns) - Refused ieraksti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru