Daïtro - Y

Tā kā šis albums bija pašam paslīdējis garām un domāju, ka citiem arī, tad nolēmu šito pareklamēt šeit, jo nebija sen sanācis kaut ko šeit ielikt. Tā klusu šeit pēdējā laikā pārāk.

*cough*
Daïtro ir screamo blice no Francijas, kas ir diezgan atzīta un vispār populāra underground skatuvē un ne par velti. Foršums šīs blices izpildījumā ir tāds, ka, lai gan nav tur baigais zāģis kā dažās citās blicēs (lai gan varbūt tas tāds etniskais "uh" no franču puses), spēks šiem nāk no tā, kā spēlē uz tās visai tīrās/plikās ģitāras skaņas un cik ieliek paši tajās dziesmās. Pati kompozīcija dziesmām ir tik laba, ka varētu vēsi spēlēt ar akustisko un tik un tā paņemt, manuprāt, tikpat labi kā uz kombjiem uz lielas skatuves. Bungu un ģitāru saspēle arī riktīgs kārums.

Tagad gan par 'Y' vairāk. Lai gan augstāk minētais joprojām attiecas uz šo grupu, šķiet, ka šo grupu piemeklējis tāds pats radošais piegājiens kā Sed Non Satiata pēdējā albumā. Ir savs post-rociņš un viss šķiet tāds, nez, blāvāks. Nav vairs tas spilgtums, iespējams, uzsvars likts vairāk uz to lirisko dziesmu daļu. Pati pirmā īsā intro dziesma 'Part I' (tā arī visas dziesmas nosauktas no I - X) sniedza gan tādu pozitīvo iespaidu, jo kaut kā gaidīju sekojam tādu episki spēcīgu vilni ar ģitārām un bungām pēc visa kāpinājuma. Vairāk paliek pie tāda vienkāršuma, kas man liek zaudēt kaut kā interesi. Prasās man atkal kaut ko vairāk, bet varbūt manī ATKAL labāk neklausīties; esmu no tiem, kas nesaprot, kāpēc cilvēkiem patīk Mogwai.